Valsts vides dienests reidā Jelgavā atklāj nelegālo autoservisu

Valsts vides dienesta (VVD) inspektori pagājušajā nedēļā daudzviet Latvijā, tostarp Jelgavā, īstenoja ikgadējo autoservisu kontroles kampaņu, pastiprinātu uzmanību pievēršot tam, kā autoservisos apsaimnieko nolietotās riepas, atstrādātās eļļas, eļļu filtrus, akumulatorus un citus videi bīstamus atkritumus. Jelgavā kampaņā pārbaudītas sešas adreses – uziets nereģistrēts autoserviss un konstatēts, ka vienā uzņēmumā bez attiecīgas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas atļaujas tiek sadalīti nolietotie transportlīdzekļi, informē Jelgavas pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.

VVD informē, ka divās dienās 40 apdzīvotās vietās Latvijā pārbaudīti 179 objekti – tās auto remontdarbnīcas, kuras savu darbību reģistrējušas Valsts ieņēmumu dienestā (VID), bet nav saņēmušas VVD piesārņojošās darbības atļauju. VVD savu darbību reģistrējušas kopumā 2588 auto remontdarbnīcas.

VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Karīna Dvorjaņinova skaidro, ka Jelgavā VVD Zemgales reģionālās pārvaldes inspektori apsekoja sešas adreses, tostarp pēc VID saraksta neplānotas.

Vienā no apsekotajiem autoservisiem Jelgavā pārbaudes brīdī konstatēts liels riepu uzkrājums. Uzņēmumā skaidrots, ka riepas tiek uzkrātas un tad nodotas drošai to apsaimniekošanai. To apliecināja inspektoriem uzrādītā pavadzīme. “Kampaņas laikā uzmanība pievērsta arī kāda plānveida apsekotā objekta kaimiņiem. Konstatēts, ka blakus telpās ir ierīkota darbnīca, taču saimnieciskā darbība nav reģistrēta. Tur sastaptā persona skaidrojusi, ka pirms vairākiem gadiem esot bijusi reģistrēta kā saimnieciskās darbības veicēja, bet šobrīd – ne. Šajā gadījumā VVD inspektori sniedza konsultāciju un aicināja mēneša laikā reģistrēt remontdarbnīcas darbību,” skaidro VVD pārstāve.  

Kampaņā pilsētā apsekots arī kāds metāllūžņu pieņemšanas punkts. Lai gan uzņēmumam ir atkritumu apsaimniekošanas atļauja to savākšanai, pārvadāšanai, pārkraušanai un uzglabāšanai, pārbaudes laikā fiksēts, ka blakus teritorijā tiek veiktas darbības ar nolietotiem transportlīdzekļiem – to sagriešana un sadalīšana. Šādu atļauju uzņēmums nespēja uzrādīt. “Uzņēmums nav saņēmis atļauju bīstamo atkritumu apsaimniekošanai, tādējādi tas tiek darīts nelikumīgi,” skaidro VVD pārstāve, papildinot, ka inspektori snieguši konsultāciju, kā situāciju iespējams atrisināt.

Vienā no plānotajiem objektiem pārbaudes laikā inspektors netika ielaists garāžā. “Piebraucot pie objekta, durvis bija pavērtas – izskatījās, ka garāžā ir ierīkota remontdarbnīca. Taču, ieraugot inspektoru, durvis nekavējoties tika aizslēgtas, un pārbaude nebija iespējama. Līdz ar to nevaram viennozīmīgi apgalvot, ka šajā objektā tiek veikta saimnieciskā darbība,” skaidro VDD pārstāve. Vēl vienā adresē, kuras pārbaude bija ieplānota saskaņā ar VID sarakstu, servisa darbība netika konstatēta.

Kampaņas laikā VVD īstenoja principu “Konsultē vispirms!”, tas ir, uzņēmējiem vispirms skaidroja vides prasības, galveno uzsvaru liekot uz bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Pārkāpumu un neatbilstību gadījumā autoservisiem dota iespēja mēneša laikā novērst konstatētos pārkāpumus un reģistrēt piesārņojošo darbību VVD. Lai turpmāk veiksmīgāk panāktu videi draudzīgu servisu darbību, pirmo reizi pārbaužu laikā aptaujas veidā tika skaidrots arī, kāda ir autoservisu darbinieku izpratne par radītajiem bīstamajiem atkritumiem.

Kontroles kampaņas laikā Latvijā iegūtie dati liecina, ka autoservisos vēl aiz vien ir maza izpratne par to, kā atbilstoši apsaimniekot bīstamos atkritumus – atstrādātās eļļas, eļļu filtrus, akumulatorus un citus. Bīstamo atkritumu uzkrājumi tika konstatēti 44 procentos objektu teritoriju, savukārt līgumi par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu noslēgti vien 23 procentiem autoservisu. Satraucoši ir tas, ka tikai sestā daļa no servisiem pārbaudes brīdī varēja apliecināt, ka bīstamie atkritumi tiek nodoti legālam atkritumu apsaimniekotājam, bet vēl mazāk uzņēmumu veic bīstamo atkritumu uzskaiti. VVD norāda, ka iegūtie dati rada pamatotas bažas par to, ka autoservisos, kas nav reģistrējuši piesārņojošo darbību, radušies bīstamie atkritumi netiek atbilstoši apsaimniekoti, tādējādi pastāv iespēja, ka tie tiek dedzināti, izlieti vai izmesti apkārtējā vidē vai nodoti kopā ar sadzīves atkritumiem.

Foto: Jelgava.lv, Valsts vides dienests