LETA
Šajā vasarā ieplānoti AS “Gaso” apgādes sistēmu remonti Jelgavā, Jaunolainē, Ānē un Dobelē, aģentūru LETA informēja kompānijā.
Jelgavā un Jaunolainē notiks sadales gāzesvada izbūves darbi, kas nodrošinās iespēju lietotājiem pieslēgties dabasgāzes tīklam, savukārt Ānē un Dobelē tiek plānota vairāku noslēgierīču nomaiņa. Izpildīto darbu rezultātā tiks nodrošināta stabila un droša gāzes padeve patērētājiem.
“Gaso” līdz 28.oktobrim plāno turpināt darbus pie sadales gāzesvada izbūves Miezītes ceļā, Jelgavā. Darbu izpilde sadalīta divās kārtās, un šogad turpināsies otrās kārtas būvniecība. Darbi noritēs no Miezītes ceļa 39 līdz Atmodas ielai. Izbūves laikā iedzīvotājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem darbu izpildes zonā.
Sadales gāzesvada izbūves rezultātā tas tiks sacilpots ar sadales gāzesvadu, kas izbūvēts Atmodas ielā, kas nodrošinās infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, stabilizējot spiedienu dabasgāzes sadales sistēmā, kā arī nodrošinās drošu un nepārtrauktu dabasgāzes apgādi no vairākiem piegādes avotiem.
Tāpat patlaban notiek un visu vasaru turpināsies sadales gāzesvada izbūves darbi Jaunolainē pa Meža un Krasta ielām no autoceļa Jaunolaine-Plakanciems līdz Ganu ielai. Izbūves laikā iedzīvotājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem darbu izpildes zonā. Sadales gāzesvada izbūve nodrošinās iespēju lietotājiem pieslēgties dabasgāzes tīklam. Gāzesvadu plānots nodot ekspluatācijā līdz 2022.gada beigām.
No jūlija līdz augustam plānots rekonstruēt vidējā spiediena virszemes noslēgierīci Celtnieku ielā 34A, Ānē. Patērētājiem, kas atrodas aiz šīs noslēgierīces, būs jārēķinās ar dabasgāzes pārtraukumu līdz 48 stundām.
Savukārt no jūlija līdz augustam ar īslaicīgu dabasgāzes piegādes pārtraukumu būs jārēķinās arī iedzīvotājiem Dobelē, Jāņa Čakstes ielā 15 un 17 un Krišjāņa Barona ielā 12. Tur plānots veikt divu novecojušo pazemes noslēgierīču nomaiņu uz jaunām bezaku noslēgierīcēm, kā arī likvidēt kondensāta savācējus. Šie darbi tiks veikti pie viena atslēguma, un iespējamais dabasgāzes pārtraukums būs līdz 48 stundām.
“Gaso” norāda, ka, veicot gāzesvadu aku, tajās uzstādīto noslēgierīču, kā arī virszemes noslēgierīču apsekošanu, visai bieži tiek konstatēti dažādu veidu bojājumi, kas nekavējoties tiek novērsti. Ja remontdarbus veikt nav iespējams, tiek lemts par noslēgierīču nomaiņu vai likvidāciju, to nomaiņas, likvidācijas vai uzstādīšanas darbus iekļaujot “Gaso” kapitālieguldījumu programmā.
Pakāpeniski tiek realizēta arī padomju laikā uzstādīto kondensāta savācēju un hidroslēgu demontāža, to vietā uzstādot bezaku noslēgierīces. Zema spiediena gāzapgādes sistēmā uzstādītie hidroslēgi tiek izmantoti dabasgāzes padeves pārtraukšanai, bet kondensātsavācēji – gāzesvados esošā šķidruma savākšanai. Hidroslēgs kā noslēgierīce ir salīdzinoši droša, taču pats noslēgšanas process ir sarežģīts – tā laikā sistēmā var iekļūt ūdens, kas var traucēt gāzapgādes sistēmas darbību.
Kondensātsavācēji galvenokārt izbūvēti bijušajās sašķidrinātās gāzes sistēmās, un mūsdienās to nepieciešamība reti ir pamatota. Galveno bīstamību sadales gāzesvadu sistēmās hidroslēgi un kondensātsavācēji rada tādēļ, ka tie ir līdz pat sešdesmit gadus veci, izgatavoti darbnīcu apstākļos, to metinājumu šuvēm netika veikta radiogrāfiskā pārbaude un tie atrodas blīvi apdzīvotās teritorijās, galvenokārt daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pagalmos.
Pret lietotāju atslēgumiem jutīgākā dabasgāzes sadales sistēmas plānveida remontdarbu daļa ir dabasgāzes pievadu un ēku ievadu rekonstrukcija. “Gaso” cenšas pielāgoties konkrēto pašvaldību plāniem, kā tas redzams ielu asfalta seguma atjaunošanas un ēku siltināšanas projektos.
“Gaso” ir AS “Latvijas gāze” meitasuzņēmums. Kompānija ir vienīgais dabasgāzes sadales sistēmas operators Latvijā. Kompānija nodrošina dabasgāzes tīklu drošību, tehniskos pakalpojumus un dabasgāzes patēriņa uzskaiti. “Gaso” darbību sāka 2017.gada decembrī.
“Latvijas gāzes” lielākie akcionāri ir “Gazprom” (34%), “Marguerite Gas II.S.a.r.l.” (28,97%), “Uniper Ruhrgas International GmbH” (18,26%) un SIA “Itera Latvija (16%).
Foto: eng.lsm.lv
Reklāma