Vēlas, lai strādātu visi cilindri

Studentiem gada sākums allaž ir ļoti saspringts laiks, jo janvārī notiek sesija, kas nozīmē, ka jākārto eksāmeni un ieskaites. Savukārt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Studējošo pašpārvaldes (SP) darbā iesaistītajiem jauniešiem šis posms ir noslogots dubultā, jo paralēli pašu studijām organizējamas daudzas dažāda mēroga aktivitātes, kā, piemēram, LBTU SP Gada balvas pasniegšanas ceremonija, SP valdes vēlēšanas 4. februārī, arī sadarbības pasākumi ar citām augstskolām un citas norises. Varētu jautāt, kā to paspēt, taču ne viens vien Jelgavas students pierāda – ja tikai ir gribasspēks un mērķtiecība, visu iecerēto var panākt, turklāt ar labiem rezultātiem.

Lai uzzinātu, kas patlaban ir LBTU studentu dienaskārtībā, kā arī atklātu, kā tik daudz ir iespējams sasniegt, “Zemgales Ziņas” uz sarunu aicināju SP ārējās komunikācijas virziena vadītāju un atbildīgo par lietvedības un finanšu jautājumiem Emīlu Emberu-Embergu un viņa kolēģi SP iekšējās komunikācijas virziena vadītāju Liānu Gailīti.

Paveikt var ļoti daudz
Jautāti, kas abiem pašpārvaldes pārstāvjiem šķiet pats aktuālākais šajā brīdī, Emīls Embers-Embergs bez vilcināšanās atbild, ka tās ir SP valdes vēlēšanas, jo patlaban darbojas vien puse valdes, kas nozīmē lielāku darba apjomu tiem studentiem, kuri iesaistījušies SP darbībā. “Ir vairāki vakanti amati, tajā skaitā arī viens no maniem – lietvedības un finanšu virziena vadītājs. Pašlaik esmu uzņēmies vairākas funkcijas, tāpēc ceru, ka izdosies atrast studentu, kurš būs gatavs pārņemt vismaz daļu manu uzdevumu. Vēlamies, lai pašpārvaldes valde darbotos pilnā sastāvā, lai visi cilindri strādātu! Līdz ar to mūsu pašpārvaldes darbs būtu daudz efektīvāks, jēgpilnāks.” Patlaban Emīls kā ārējās komunikācijas virziena vadītājs ir atbildīgs ne tikai par sadarbību ar starptautiskajiem studentiem, tajā skaitā “Erasmus”, un komunikāciju ar citām augstākās izglītības mācību iestādēm, bet arī par lietvedības un finanšu jautājumiem – dokumentāciju, elektroniskā pasta vēstulēm un citām lietām. Taču līdztekus tam visam ir jāatrod laiks studijām. Emīls studē Inženierzinātņu un informācijas tehnoloģiju fakultātē 3. kursā programmā “Datorvadība un datorzinātnes”. Uz jautājumu, vai patiesi ir iespējams visu minēto apvienot, puisis pasmaida, ka tik traki jau neesot. “Mana darbība Studējošo pašpārvaldē ir salīdzināma ar viļņiem. Brīžiem pienākumu un uzdevumu ir ļoti daudz, piemēram, gada sākumā, īpaši februārī, taču pēc tam iestājas mierīgāks periods.”

Liāna Gailīte, kura studē programmas “Mežzinātne” 2. kursā, SP atbild par iekšējo komunikāciju, citiem vārdiem, par saziņu ar fakultāšu pašpārvaldēm. “Aizvadītais gads mums tik tiešām bijis darbīgs, ar daudzām un dažādām aktivitātēm, savukārt janvārī, kā jau ierasts, līdztekus eksāmenu kārtošanai komplektējam komandas gan fakultāšu pašpārvaldēs, gan savā pašpārvaldē. Dienaskārtībā ir gatavošanās Gada balvas ceremonijai un Valentīndienas pasākumam februārī,” atklāj Liāna.

Gada balva – lielas un nozīmīgas svinības
Pašlaik ļoti aktuāls SP uzdevums ir gatavošanās Gada balvas ceremonijai, kas kļuvusi par svarīgu notikumu, kuru visi ļoti gaida. Tie ir lieli svētki, kad tiek pieminēti un atzīmēti svarīgākie iepriekšējā gada notikumi, kas bijuši nozīmīgi gan akadēmiskajā ziņā – mācībspēkiem un studentiem –, gan arī vērtējot no aktualitātes viedokļa. “Mums pat ir tāda nominācija kā “Gada ķeza”. Iespējams, par 2024. gada ķezu tiks nominēta problēma ar automašīnu stāvvietu trūkumu studentiem, taču to vēl īsti nevar zināt, jo balsošana noslēdzās 26. janvārī. Gada balvas dienā svinam visu nozīmīgo, kas gada laikā ir noticis. Balsots tiek visas universitātes mērogā – balso gan mācībspēki, gan studenti, gan fakultāšu studējošo pašpārvaldes, gan universitātes darbinieki,” precizē Liāna.

“Gada balva ir aktivitāte, par kuru vairāk zina arī ārpus mūsu universitātes sienām. Varētu pat teikt, ka tā kļuvusi par vienu no LBTU atpazīstamības zīmēm, līdzīgi kā ikgadējā zaļumballe. Kā viens, tā otrs pasākums kļuvis saistošs ne tikai studentiem, bet arī Jelgavas iedzīvotājiem,” papildina Emīls.

Nākamā lielā svinēšana, ko organizē LBTU SP, notiks 12. februārī – Valentīndienas balle Jelgavas pilī. Uz to allaž tiek aicināti un gaidīti arī citu augstskolu pārstāvji un viesi. “Jo vairāk cilvēku atnāk, jo mīlīgāk un jaukāk izdodas svinēšana. Tāpēc tuvākajā laikā izvietosim reklāmas rullīti, lai visiem būtu pieejama informācija,” atklāj Emīls.

No mācībspēkiem gaida vēl vairāk
Vēl viena ļoti nozīmīga LBTU SP organizēta aktualitāte, kas notiek tieši patlaban, ir visu universitātes studentu aptauja, kurā aicināts piedalīties ikviens, bet it īpaši tie, kuriem ir idejas studiju darba uzlabošanai vai arī ir kaut kas, ko būtu nepieciešams atrisināt, citiem vārdiem, kāda problēma. Šī ikgadējā aptauja jauniešiem nodrošina iespēju izteikt savu viedokli un vērtējumu par mācībspēku darbu. “Aptauja ir anonīma, taču nav runa tikai par sūdzībām vai neapmierinātību ar pasniedzēju darbu, tā ir iespēja arī pateikt paldies,” pauž Liāna. SP kolēģis viņai pievienojas, piebilstot, ka vienmēr var darīt vēl labāk, vēl efektīvāk. “Ja tev ir labs kontakts ar pasniedzēju, tu savu paldies vari viņam pateikt vai nu pats, vai arī ar aptaujas starpniecību. Aptaujas galvenā ideja ir vēlēties no pasniedzējiem saņemt vēl vairāk un vēl labāk. Turklāt tas ir arī labs veids, kā studenti var sajusties uzklausīti.”

Vai attiecībā uz piedalīšanos aptaujā studenti nav pasīvi, jo janvārī ir kārtojama sesija? Abi SP jaunieši atzīst, ka respondentu netrūkst, taču viņu skaits noteikti varētu būt vēl lielāks. Diemžēl itin bieži latviešiem prātā ir doma, ko tad es teikšu, manu viedokli neviens neņems vērā un tāpat nekas nemainīsies. Emīls uzsver, ka šāds uzskats ir aplams jau pamatos. “Tieši tāpēc mums, pašpārvaldei, nākotnē ir jādomā, ko vēl varētu darīt, lai studentus mudinātu piedalīties aptaujā,” saka Liāna.

SP ir izveidojusies cieša sadarbība ar augstskolas vadību, turklāt abos virzienos. Ir iespēja, ka, pamatojoties uz aptaujas rezultātiem, tieši vadības pārstāvji konkrētam mācībspēkam nodod informāciju, kā studenti vērtē viņa darbu un kas tajā būtu uzlabojams. “Es domāju, ka ir tā: jo vairāk studentu sapratīs, ka viņu viedoklis tiek ņemts vērā, turklāt ir pamanāmas pārmaiņas, atsaucība aptaujā kļūs arvien lielāka. Tāds ir mūsu mērķis,” atzīst Emīls.

Aptaujas rezultāti tiek apkopoti nedēļas laikā, lai, sākoties jaunajam studiju semestrim, ar tiem varētu strādāt – veikt uzlabojumus, ja tādi nepieciešami.

Ielikt pamatus turpmākajai karjerai
Nenoliedzami, lai SP funkcionētu pilnā apjomā, ir ļoti svarīgi, lai tajā iesaistītos pēc iespējas vairāk studentu. Katram vakantajam amatam studējošie tiek apstiprināti uz vienu gadu – no decembra līdz nākamā gada decembrim. “Ja students nāk uz universitātes, ne savas fakultātes SP, viņam jau ir kāds nodoms, ambīcijas, ko vēlas sasniegt. Daudziem jau galvā ir plāns, ko grib panākt, piesakoties uz konkrēto amatu,” novērojis Emīls. Diemžēl ir pietiekami daudz tādu, kuri uz pašpārvaldi neatnāk, jo baidās… Bailes ir iracionāla lieta, kam bieži vien nav pamata, taču šajā gadījumā jaunieši domā, ka viņu izvēlētais amats varētu būt ļoti apjomīgs un tāpēc ar to netiks galā. “Tāpēc uzskatu, ka mums, “vecās” pašpārvaldes pārstāvjiem, studenti ir jāiedrošina, lai palīdzētu mazināt viņu bailes un dotu pārliecību, ka viņi tiks galā,” turpina SP ārējās komunikācijas speciālists.

Gan Emīls, gan Liāna ir pārliecināti, ka ikviens SP amats studentam ir svarīgs, jo tā viņš iegūs ne tikai jaunas iespējas, bet arī jaunus kontaktus, ko veicina sadarbība ar citām augstskolām, to pašpārvaldēm. “Uzņemoties kādu SP amatu, students laika gaitā arī izveidojas kā personība un iegūst dzīvei nepieciešamās prasmes, kā, piemēram, sava laika plānošanu, darba organizēšanu,” secina Emīls. “Tiem studentiem, kuri ir kādas struktūras vadītāji, rodas pašpārliecība, ka viņi spēj paveikt daudz vairāk, nekā iepriekš ir domājuši. Tas arī ir galvenais, kāpēc ir jēga iesaistīties pašpārvaldes darbā. Arī nākamie darba devēji bieži vien novērtē to, ka jaunietim jau ir pieredze un ka viņš kaut ko jau ir darījis un sasniedzis.”

UZZIŅA
LBTU Studējošo pašpārvaldē vakantie amati:
■ lietvedības un finanšu virzienu vadītājs;
■ atbalstītāju piesaistes virziena vadītājs;
■ sociālā virziena vadītājs;
■ akadēmiskā virziena vadītājs.

LBTU studenti ik gadu organizē arī šādas aktivitātes:
■ aprīlī – semināru “Izrāviens”;
■ aprīlī – ikgadējās Mehu dienas, kam iepriekšējā gadā apmeklētāju skaits pārsniedzis 8000;
■ aktivitātes fakultāšu pirmo kursu studentiem;
■ iesākot studiju gadu (pirmajā septembra nedēļā) – zaļumballi;
■ ik gadu oktobrī (2025. g. – 59. reizi) – LBTU senākos studentu svētkus “Azemitologs”;
■ erudīcijas pasākumus, piemēram, “Gudrās pūces”, “Viedie baloži” u. c.
■ dažādas sociālas ievirzes aktivitātes, kas studentiem dod iespēju pasauli veidot labāku, piemēram, sveču liešanu Ukrainas karavīriem.

Gada balva
LBTU Studējošo pašpārvaldes 2005. gadā dibināta tradīcija, kas godina un izceļ ar universitāti saistītas personas, struktūrvienības un notikumus, kas gada laikā devuši būtisku ieguldījumu universitātes un studējošo labā. LBTU Gada balvas pasniegšanas ceremonija ir sirsnīgs pasākums, kas vieno studējošos un darbiniekus.
Avots: LBTU mājaslapa

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekts “Novadu aktualitātes”. Par saturu atbild “Zemgales Ziņas”.