Veltījums komponistes Elgas Igenbergas simtgadei

Pērn latviešu komponistei, pianistei un mūzikas pedagoģei Elgai Igenbergai apritēja 100 gadu. E.Igenberga latviešu estrādes pionieru plejādē ir vienīgā daiļā dzimuma pārstāve, kuras radošo darbu sarakstā ir vairāk nekā 300 skaņdarbu. Sagaidot komponistes 100. jubileju, Jelgava savu novadnieci godināja ar dziesmas “Tu un Es” pirmatskaņojumu jaunās skaņās. Šogad šī un virkne citu dziesmu izskanēs arī īpaši veltītajā koncertā, kas notiks 27. maijā koncertzālē “Mītava”.

E.Igenbergas pirmās dziesmas “Rīgas bulvāri”, “Varbūt” un “Vecais tilts” guva ievērību īpaši pēc tam, kad tās 1957. gadā tika iekļautas Rīgas estrādes orķestra repertuārā un ieskaņotas radio. Viņas dziesmas izpildīja Valentīna Butāne, Edgars Zveja, Arnolds Liniņš, māsas Vambutes un citi. Sadarbībā ar aktrisi Veru Singajevsku tapušas populāras dziesmas bērniem. E.Igenberga sacerējusi dziesmu ciklus, estrādes opereti “Annele”, bērniem adresētu rēviju “Šurum-burums”, dziesmuspēles “Ziņģu lustes”, “Septiņas vecmeitas”, “Čaukstenes”, kā arī vadījusi vairākus vokālos ansambļus. Mākslinieces darbus joprojām novērtē kultūras pasaulē, un tie dzīvo vēl šobaltdien. Maestro Raimonds Pauls grāmatā, kuru sarakstījusi muzikoloģe Daiga Mazvērsīte par godu komponistei, atzinis, ka E.Igenberga uzskatāma par mūsu pazīstamās estrādes mūzikas aizsācēju, jo mūzikas aprindās parādījusies mirkli pirms viņa paša.

Lai ielūkotos veltījuma koncerta tapšanas aizkulisēs, uz sarunu “Ziņas” aicināja vienu no koncerta solistiem Normundu Rutuli.

– Vai šī ir pirmā reize, kad esat nonācis saskarē ar komponistes Elgas Igenbergas dziesmām?

Esmu jau dziedājis, piemēram, dziesmu “Cauri pilsētai” jeb “Ripo, ratiņ”, to esmu dziedājis ballītēs.

Arī “Tu un es”, ko mēs koncertā izpildīsim duetā ar Aiju Vītoliņu, bija manā atmiņā. Esmu piedalījies dažādos muzikālos uzvedumos, pieļauju, ka kādā esmu dziedājis arī citas komponistes dziesmas, bet lielāka sadarbība saistībā ar viņas daiļradi šī ir pirmā. Šajā koncertā man ir vairāki solo skaņdarbi, tādi, kas nav dzirdēti. Es pats nebiju dzirdējis par “Anneli”, kas ir Elgas Igenbergas muzikālā operete, uzvesta 60. gados. Kad pirms pāris gadiem ar koncerta režisoru Sandi Kalniņu domājām par šo koncertu, es pat nopirku Daigas Mazvērsītes grāmatu par Elgu Igenbergu. Protams, es augstu vērtēju viņas ieguldījumu, jo esmu latviešu mūzikas melomāns un cienītājs, tomēr augu citā laikā. 70. gadu beigās viņas dziesmas bija palikušas ēnā, jo jau nāca Raimonds Pauls, Ivars Vīgners un Zigmars Liepiņš – tā ir mana bērnības mūzika. Tāpēc iespējams, ka Elgas dziesmas zinu ne tik labi, bet mana mamma tās zina pat ļoti labi. Tās populārākās noteikti iekļaujas Latvijas mūzikas arhīvā kā zelta dziesmas.

Visu interviju varat izlasīt 19. maija laikrakstā “Zemgales Zinas”

Teksts: Liene Krūmiņa

Foto: publicitātes