Andra Ozola
Kaut arī Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja regulāri veikt valsts apmaksātus onkoloģisko slimību skrīningus, 46% aptaujāto uz tiem ne reizi nav devušies, bet ceturtā daļa jeb 24% iedzīvotāju par šādu iespēju nav informēti, liecina apdrošināšanas sabiedrības “ERGO” veiktā aptauja*.
“Latvijā ik gadu vēzi pirmo reizi diagnosticē vairāk nekā 11 000 iedzīvotāju un onkoloģiskas saslimšanas ir otrs biežākais nāves cēlonis. Tādēļ vēža skrīningam ir ārkārtīgi būtiska loma, jo tas sniedz iespēju slimību diagnosticēt laikus – agrīnā vai pat priekšvēža stadijā. Jo ātrāk audzējs diagnosticēts, jo lielākas ir iespējas to veiksmīgi ārstēt.
Diemžēl aptauja liecina, ka savam vecumam aktuālos vēža skrīningus regulāri veic tikai 23% iedzīvotāju. Lai sabiedrība spētu cīnīties ar onkoloģisko slimību radītajām sekām, mums katram jāatmet bailes no vizītes pie ārsta un sava veselības stāvokļa noskaidrošanas, regulāru skrīningu uztverot gluži kā auto tehnisko apskati, bez kuras nedrīkstam doties dzīvē,” aicina “ERGO Life Insurance SE” Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā Gints Konrads.
Viņš arī atgādina, ka pastāv veids, kā ikviens var parūpēties par finansiālo drošību vēža diagnozes gadījumā: “Apzinoties augstos saslimstības rādītājus, iespējamās vēža ārstēšanas izmaksas un to, ka saslimšana bieži vien saistīta ar darba nespēju un citiem papildu izdevumiem, “ERGO” kopš šī gada sākuma piedāvā jaunu apdrošināšanas veidu – vēža apdrošināšanu, kas paredz atlīdzības izmaksu arī agrīnās slimības stadijās, tostarp ādas vēža gadījumā.”
Atklāt slimības risku pirmsvēža vai 0 stadijā
Aptaujas dati ir satraucoši: par iespēju veikt valsts apmaksātu vēža skrīningu nezina trešdaļa vīriešu – 34%. Tikai 10% no viņiem atzīst, ka ir gan informēti, gan regulāri veic pārbaudes. Sievietes ir zinošākas un apzinīgākas – 35% sieviešu valsts apmaksāto vēža skrīningu veic regulāri, 24% par šādu iespēju zina, bet izmanto neregulāri, savukārt 15% nav informētas par skrīninga iespējām.
“Ir dažas slimības, kuras varam atklāt, pirms esam saslimuši, vai arī ļoti agrīnā stadijā, kad tās ir ārstējamas. Tādējādi cilvēkam ir iespēja saglabāt ne tikai darba spējas, bet arī dzīvot ilgi un laimīgi. Piemēram, mamogrāfijas izmeklējums ļauj atklāt krūts vēzi 0 stadijā, kas labi pakļaujas ārstēšanai. Arī dzemdes kakla vēzis nerodas vienā dienā – varam diagnosticēt pirmsvēža saslimšanas, kas ir zema vai augsta riska izmaiņas dzemdes kakla šūnās, bet tas vēl nav vēzis. Šīs izmaiņas var atrast pat 15 gadus pirms iespējamās ļaundabīgās saslimšanas izpausmes! Domājot par iedzīvotāju veselību, valsts skrīningus nodrošina par velti, un šī iespēja ir jāizmanto,” norāda “Matules un Melkas ginekoloģijas privātklīnikas” ginekoloģe Dace Matule.
Metodes tiek pilnveidotas
Latvijā vēža savlaicīgas atklāšanas programmā iekļautas četras agrīnās vēža diagnostikas pārbaudes:
- krūts vēža izmeklējums ar mamogrāfijas metodi (vienu reizi divos gados sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem);
- dzemdes kakla vēža pārbaude (vienu reizi trijos gados sievietēm vecumā no 25 līdz 70);
- zarnu vēža pārbaude jeb slēpto asiņu izmeklējums fēcēs (vienu reizi gadā sievietēm un vīriešiem vecumā no 50 līdz 74 gadiem);
- prostatas vēža skrīnings (vienu reizi divos gados visiem vīriešiem vecumā no 50-75 gadiem un vīriešiem no 45 gadu vecuma, ja ģimenes anamnēzē asinsradiniekam ir konstatēts prostatas vēzis).
Uz dzemdes kakla un krūts vēža pārbaudēm tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules, bet zarnu un prostatas vēža izmeklējumus organizē ģimenes ārstu prakses.
Arī Veselības ministrijas (VM) dati liecina, ka iedzīvotāji nepietiekami izmanto valsts apmaksātā vēža skrīninga iespējas: 2020. gadā krūts vēža skrīninga atsaucība bija 30%, dzemdes kakla vēža skrīninga – 34%, bet zarnu vēža skrīninga – tikai 15%.
“Aicinām iedzīvotājus būt atbildīgiem pret savu veselību, izmantojot visus valsts nodrošinātos bezmaksas izmeklējumus, kas arvien tiek pilnveidoti. No 2021. gada vidus ir ieviesta jauna metode dzemdes kakla vēža pārbaudēs, iepriekšējo metodi aizstājot ar šķidruma citoloģiju, kas ir precīzāka un būtiski samazina kļūdainas diagnozes noteikšanas iespējamību. Savukārt no šā gada 1. jūlija pēc jaunas, standartizētas sistēmas tiek sniegti mamogrāfijas pakalpojumi, kas dos kvalitatīvākus, precīzākus izmeklējumu aprakstus, balstoties uz divu vai pat trīs radiologu novērtējumu,” skaidro VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.
Kas ir vēža apdrošināšana?
“ERGO” vēža apdrošināšana ir jauns veids, kā parūpēties par savu finanšu drošības spilvenu, kas var būt izšķirošs, saslimstot ar vēzi. Šis apdrošināšanas veids paredz, ka ļaundabīga audzēja gadījumā, tostarp agrīnās stadijās, tiek izmaksāta atlīdzība, ar kuru iespējams rīkoties pēc saviem ieskatiem un nepieciešamības: izmantot izmeklējumiem, medikamentiem, operācijai vai, piemēram, norēķiniem par ikdienas vajadzībām, kuru apmaksa slimības laikā var kļūt problemātiska darba nespējas dēļ.
Atkarībā no izvēlētās apdrošinājuma summas apdrošināšana sedz līdz 100 000 eiro un bez papildu maksas sniedz atbalstu arī apdrošinātā nepilngadīgo bērnu saslimšanas gadījumā. Apdrošināšanu iespējams iegādāties vecumā no 18 līdz 64 gadiem – patlaban “ERGO” klienti Latvijā vidēji izvēlas 30 000 eiro lielu vēža apdrošināšanas summu. Vidējais apdrošināto vecums ir 40 gadi, bet dzimumu sadalījums: 68% sieviešu, bet 32% – vīriešu.
Plašāk par ERGO vēža apdrošināšanu: https://www.ergo.lv/lv/privatpersonam/veza-apdrosinasana
*Aptauju pēc “ERGO” pasūtījuma veica tirgus pētījumu kompānija “Norstat Latvija”, tiešsaistē visā Latvijā aptaujājot gandrīz 1000 respondentu vecumā no 20 līdz 74 gadiem.
Foto: publicitātes
Reklāma