Andra Ozola
Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz janvāra vidum algu subsīdijas atbalsta piešķiršanu atteicis 2608 iesniegumiem, kas veido 10,5% no visiem algu subsīdiju izmaksu pieteikumiem, liecina VID sagatavotais informatīvais ziņojums, kas iesniegts valdībā.
Tostarp algu subsīdiju izmaksai atteikti 726 darba devēju iesniegumi, kas ir 8% no visiem darba devēju iesniegumiem, 1775 pašnodarbināto personu iesniegumi, kas ir 12,4% no pašnodarbināto iesniegumiem, un 107 patentmaksātāju iesniegumi, kas ir 7,3% no visiem patentmaksātāju iesniegumiem.
Kopumā no 2021.gada 22.novembra līdz 2022.gada 16.janvārim VID saņēmis 24 814 subsīdijas piešķiršanas iesniegumus, tostarp 9039 darba devēju iesniegumus, 14 318 pašnodarbināto personu iesniegumus un 1457 patentmaksātāju iesniegumus.
Būtiskākais atteikumu iemesls, veidojot 60,9% gadījumu, ir tas, ka ieņēmumu samazinājums nav saistīts ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Ziņojumā teikts, ka daļa nodokļu maksātāju, kuriem nebija liegums pilnībā darboties, oktobrī un novembrī saimniecisko darbību nav veikuši vispār (ieņēmumi 0,00 eiro). Tas īpaši bijis raksturīgs pašnodarbinātajiem, kuriem arī pirms atbalsta perioda ieņēmumi bijuši salīdzinoši nelieli.
Šādi nodokļu maksātāji kā pamatojumu norādījuši, ka, piemēram, skaistumkopšanas nozarē ieņēmumi nav gūti, jo gan klienti baidās saslimt ar Covid-19 un nenāk, gan arī paši pašnodarbinātie baidās saslimt ar Covid-19 un nesniedz pakalpojumus, vai arī nevarēja sniegt pakalpojumus, jo nebija sertifikāta.
Tāpat kā pamatojumu ieņēmumu neesamībai frizieri norāda, ka nevarēja sniegt pakalpojumus, jo Veselības ministrija no 2021.gada 1.septembra aizliedza veikt pakalpojumus mājās un izbraukumos uz mājām. Nodokļu maksātāji arī min, ka nevarēja sniegt medicīnas pakalpojumus, jo pacientiem nebija Covid-19 sertifikāta un tie nevarēja apmeklēt procedūras, kā arī, baidoties no uzturēšanās sabiedriskajās vietās, atcēla vizītes pie ārsta un plānotās operācijas.
VID ziņojumā skaidrots, ka atbalsts ir atteikts, jo ieņēmumu kritumu primāri ir ietekmējuši nevis noteiktie ierobežojumi, bet paša nodokļu maksātāja darba organizācija, nepietiekams pieprasījums pēc tā sniegtajiem pakalpojumiem.
Saimnieciskās darbības ierobežojumu, kas saistīti ar epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, izvērtēšanā VID vadās no Ministru kabineta 2021.gada 28.septembra noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteiktā.
Daļai nodokļu maksātāju, kuriem ieņēmumi ir bijuši, sniegtie paskaidrojumi par samazinājuma iemesliem neliecina par to saistību ar Covid-19 krīzes izraisītajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem, ziņojumā norāda VID.
Piemēram, starpnieks nekustamo īpašumu pārdošanā paskaidrojis, ka tirgus nestabilitāti izraisa Covid-19, jo pircēji vēlas pirkt nekustamos īpašumus par pazeminātu cenu, bet nekustamā īpašuma pārdevēji cenas nepazemina, līdz ar to darījumi nenotiek.
Grāmatvedības, audita un revīzijas uzņēmumi skaidrojuši, ka pilnā apmērā nevarēja sniegt pakalpojumus, jo uzņēmuma darbinieki strādāja attālināti un klātienes pakalpojumus, piemēram, revīzijas, saistībā ar ierobežojumiem nevarēja sniegt, grāmatvedis slimoja ar Covid-19 vai bija kontaktpersona.
Tāpat vairākos gadījumos kā ieņēmumu krituma pamatojums norādīta epidemioloģiskā situācija kopumā pasaulē vai citās valstīs, tostarp pamatojumi lielākoties ir vispārīgi, kā arī daļa nodokļu maksātāju norāda uz pilnīgu liegumu darboties vai klientu plūsmas ierobežojumu, lai gan faktiski ierobežojumi nav noteikti.
Lielais atteikumu skaits liecina, ka nodokļu maksātājiem nav viennozīmīgas izpratnes par ieņēmumu samazinājuma saistību ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem, informatīvajā ziņojumā secina VID.
Ja atbalsta programma tiks turpināta arī pēc 2022.gada janvāra, VID rosina, ka Ekonomikas ministrija regulējumā, piemēram, varētu iekļaut kritērijus saimnieciskās darbības ierobežojumu izvērtēšanai vai noteikt konkrētas atbalstāmās nozares. Šāds risinājums ļautu nodokļu maksātajam jau iepriekš izvērtēt, vai tam izpildās/neizpildās atbalsta saņemšanas nosacījumi, tādējādi samazinātos iesniegto iesniegumu un atteikumu skaits.
Ziņojumā teikts, ka 14,2% gadījumu subsīdija atteikta tāpēc, ka atbalsta pretendentam nav bijuši ienākumi vai darba alga references periodā, proti, 2021.gada jūlijā, augustā, septembrī. Tā kā atbalstu nosaka 50% apmērā no ienākumiem vai darba algas references periodā, ja minētajā periodā ienākumi nav bijuši, aprēķinātais atbalsta apmērs ir 0 eiro.
Vēl 9,5% darba devēju atteikta subsīdija, balstoties uz darba ņēmēja kritērijiem, proti, lai arī ir izpildījušies darba devējam noteiktie kritērijiem, visiem iesniegumā iekļautajiem darba ņēmējiem nav bijis iespējams faktiski aprēķināt subsīdiju. Galvenais iemesls ir tas, ka konkrētajiem darba ņēmējiem references periodā un/vai atbalsta mēnesī nav deklarēta darba alga. VID atzīmē, ka pārsvarā šo darba devēju iesniegumos subsīdija tika pieprasīta vienam darbiniekam.
Savukārt 3,6% gadījumos algas subsīdija atteikta, jo iesniedzēja nodokļa parāds ir lielāks par 1000 eiro un tam nav piešķirts samaksas grafiks.
Saņemot iesniegumu no pretendenta, kam ir nodokļu parāds, VID nekavējoties izvērtē konkrētā nodokļu maksātāja profilu. Subsīdija tiek atteikta gadījumos, kad parāds ir izveidojies ilgākā laika periodā, nodokļu maksātājs ilgstoši vai atkārtoti nav pildījis piešķirtos grafikus, ir sākta bezstrīdus piedziņa un konstatēta piedziņas neiespējamība. Tāpat subsīdija tiek atteikta gadījumos, kad VID piedāvā nodokļu parādniekam vienoties par samaksas grafiku, bet nodokļu maksātājs atsakās to darīt.
Salīdzinoši neliels skaits iesniegumu – 1,3% – atteikti saistībā ar vakcinācijas prasību neievērošanu, teikts informatīvajā ziņojumā.
VID atzīmē, ka vienā gadījumā VID subsīdiju ir atteicis nepamatoti, proti, lai pārliecinātos par vakcinācijas prasību ievērošanu, VID saņem datus no Nacionālā veselības dienesta, dati tiek saņemti un apstrādāti automatizēti. Nacionālā veselības dienesta rīcībā nav datu par vakcināciju, kas veikta ārpus Latvijas, tādējādi, balstoties uz Nacionālā veselības dienesta datiem atteikta subsīdija, secīgi persona iesniedza dokumentus, kas apliecināja Francijā veiktu vakcināciju, un subsīdija tika izmaksāta.
Teksts: LETA
Foto: pixabay.com
Reklāma