VIEDOKLIS: Jaunie speciālisti – investīcija Latvijas mežsaimniecības attīstībā

VERA DOROHOVA, SIA “ZLM” valdes locekle

Latvijas ekonomikas izaugsme ir atkarīga no vairākiem faktoriem, un viens no tiem ir spēja ne vien piesaistīt, bet arī izaudzināt jaunu augsti kvalificētu profesionāļu paaudzi. Līdzīgi kā citās tautsaimniecības jomās arī mežsaimniecībā demogrāfiskās situācijas un tehnoloģiju ietekmē mainās prasības un rit sīva cīņa par zinošākajiem un motivētākajiem speciālistiem. Nozarē nepieciešamo profesionālo prasmju kopuma iemantošanā svarīgs ir dialogs un praktiska sadarbība starp uzņēmējiem un izglītības sistēmu, abām pusēm investējot resursus jauno speciālistu izglītošanā un viņu ideju attīstīšanā.

Mežu nozare veido aptuveni piecus procentus no IKP jeb ap 1,3 miljardiem eiro, turklāt nākotnē tās loma ekonomikā nemazināsies. Izdevumā “Meža Nozare 2050” definēts, ka līdz 2030. gadam pievienotā vērtība uz vienu darba vietu nozarē tiks dubultota, bet līdz 2050. gadam mežu ražība pieaugs par 25 procentiem. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas prognozēm mežistrādē un kokrūpniecībā mazināsies pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka, taču arvien vairāk būs nepieciešami augstas kvalifikācijas speciālisti.

Mežsaimniecība ir viena no senākajām tautsaimniecības nozarēm. Tomēr dati liecina, ka (līdzīgi kā citās studiju jomās) no iestāšanās brīža līdz absolvēšanai ir ievērojams studentu atbirums. Piemēram, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) 2022./2023. mācību gadā Meža fakultātē, ko vēlāk apvienoja ar Vides un būvzinātņu fakultāti, studijas uzsāka 201 students. Gadu vēlāk apvienotajā Meža un vides zinātņu fakultātē mācības uzsāka 369 studenti. Savukārt pamatstudijas mežzinātnēs no 2019. līdz 2023. gadam pabeiguši vidēji 65 studenti, maģistra studijas – ap 20 studentu. Kā motivēt jauniešus ne vien izvēlēties padziļināti studēt mežzinātni, bet arī turpināt studijas?

Šeit svarīga loma ir arī uzņēmējiem, nodrošinot praksē balstītas zināšanas un parādot, ka nozare ir gatava uzklausīt un atbalstīt jauniešu entuziasmu un idejas. Tāpat kā citās tautsaimniecības jomās, arī mežu nozarē talantīgos studentus uzņēmumi vēl studiju laikā labprāt pieņem darbā. Vienlaikus tehnoloģiju attīstība un nozares prasību maiņa ir signāls, ka uzņēmumiem jaunās paaudzes veidošanā jāiesaistās vēl intensīvāk. Viens no veidiem ir darbs pie inovāciju kultūras veidošanas, sadarbojoties uzņēmējiem un mācību iestādēm. Tas nozīmē veidot vidi, kurā iespējams rast starpdisciplinārus, inovatīvus risinājumus.

SIA “ZLM” savā ziņā bija celmlauži, kas pirmie uzrunāja LBTU īstenot sadarbību, kuras ietvaros studenti var iegūt prakses vietas, apmeklēt praktizējošu profesionāļu lekcijas un izmantot iespējas savu ideju attīstīšanai. Ir gandarījums redzēt, ka kopā ar universitāti rīkotajā studentu inovāciju ideju konkursā katru gadu aug ne vien pieteikumu skaits, bet arī to kvalitāte. Ne mazāks prieks, ka arī citi meža nozares uzņēmumi seko SIA “ZLM” piemēram, uzsākot aktīvu sadarbību ar LBTU.

Šī gada Meža dienas aktualizēja tieši inovācijas nozari un izcēla pašmāju veikumu: mobilo lietotni un karšu pārlūku “LVM GEO”, mobilo lietotni “Mednis” pamanīto meža dzīvnieku un to postījumu atzīmēšanai, koksnes produktu piegādes plānošanas risinājumu no SIA “Mappost”. Turklāt šis veikums izpelnījies starptautisku atzinību. Bet, aplūkojot nozares, kuru pārstāvji aizvadītajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā saņēmuši atbalstu inovāciju attīstīšanai, secināms, ka mežu nozare nav pārstāvēta. Vai tā ir nezināšana par pieejamajām iespējām? Vai arī drosmes trūkums?

Latvijā ir izcili zinātnieki, tomēr tiem atklājumiem, kas pārtop praktiskos risinājumos, ir viena kopīga iezīme – šiem zinātniekiem ir arī uzņēmēja instinkts cīnīties par savām idejām, atrast un piesaistīt finansējumu. Cīņasspars būtu jākultivē arī jaunajos meža nozares speciālistos, mācību iestādēm sniedzot izcilas zināšanas un uzņēmējiem rādot labu piemēru, saistītu ar neatlaidīgas cīņas rezultātiem. Gan sabiedrības, gan pašas nozares pārstāvju vidū jālauž uzskats, ka šajā sfērā inovācijas nav iespējamas. Ņemot vērā mežsaimniecības seno vēsturi Latvijā un spēcīgos pamatus, ticu, ka nozarei un tās jaunajai profesionāļu paaudzei ir pa spēkam radīt ilgi gaidīto Latvijas veiksmes stāstu. Tomēr tas prasa ne vien laika un finanšu investīcijas, bet arī uzņēmēju un mācībspēku uzdrīkstēšanos uzklausīt jauniešu idejas un noticēt tām.