Aizvadītajā gadā
pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Zemgales EKO”, kas Jelgavā nodrošina klaiņojošo vai
bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo dzīvnieku izķeršanu, saņēmusi 766 izsaukumus par
klaiņojošiem, ievainotiem un mirušiem dzīvniekiem. Visvairāk izsaukumu bijis
oktobrī – 88, informē Jelgavas pilsētas
pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldē.
Uzņēmumā skaidro, ka daļa
dzīvnieku pēc notveršanas tiek nodoti likumiskajam saimniekam, bet gadījumos,
kad ar dzīvnieka īpašnieku neizdodas sazināties, tas tiek nogādāts patversmē.
Uz Latvijas Lauksaimniecības
universitātes (LLU) Mazo dzīvnieku patversmi pagājušajā gadā aizvests 71 suns
un 215 kaķi. Jāpiebilst, ka “Zemgales EKO” klaiņojošo vai
bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušo dzīvnieku izķeršanas funkciju pilsētā nodrošina
kopš 2019. gadā jūlija. Salīdzinājumam: 2019. gada sešos mēnešos patversmē
nogādāti 113 kaķi un 51 suns. Dzīvnieku ķērāji pērn patversmē nogādājuši arī
sešus putnus, vienu jenotu, divas lapsas un divas stirnas. Cilvēki par stirnām
un lapsām pilsētā ziņo salīdzinoši bieži, taču jāsaprot, ka Jelgavu ieskauj
meži un ir tikai likumsakarīgi, ja savvaļas dzīvnieki ienāk pilsētā meklēt barību.
Pagājušajā gadā kopumā dzīvnieku
ķērāji par klaiņojošiem, ievainotiem un mirušiem dzīvniekiem saņēmuši 766
izsaukumus jeb vidēji 64 izsaukumus mēnesī. Visvairāk izsaukumu bijis oktobrī
(88), vismazāk – janvārī (39).
Visbiežāk tiek saņemta
informācija par klaiņojošiem kaķiem. Latvijas likumdošana neparedz, ka arī
kaķiem jābūt identifikācijas mikroshēmai jeb mikročipam, tādējādi noklīduša
kaķa saimnieku atrast ir teju neiespējami. Ja tas ir mājas kaķis, kurš tiek
laists laukā, ap kaklu ir jāuzliek siksniņa vai lentīte, kas apliecina: kaķim
ir saimnieks.
SIA “Zemgales
EKO” skaidro, ka likuma izpratnē klaiņojošs dzīvnieks ir bez pajumtes
un īpašnieka aprūpes vai uzraudzības palicis dzīvnieks (izņemot savvaļas
dzīvnieku). Par klaiņojošu dzīvnieku nav uzskatāms sterilizēts kaķis, kas
uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā. Līdz ar to,
piemēram, daudzdzīvokļu māju kaķu kolonijas, kas ir iedzīvotāju pieradinātas,
barotas un aprūpētas nav uzskatāmas par klaiņojošiem un bezpalīdzībā esošiem
dzīvniekiem. Dzīvojamo māju īpašumā esošajā piegulošajā teritorijā var tikt
organizēta dzīvnieku izķeršana saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu vai
saņemot mājas apsaimniekotāja pieprasījumu.
“Zemgales EKO” kompetencē
ir arī pilsētā savākt mirušos dzīvniekus un nogādāt tos utilizācijai. Par
mirušiem savvaļas dzīvniekiem papildus tiek ziņots Valsts meža dienestam, kas
fiksē gadījumu un tikai tad dzīvnieku ļauj utilizēt. Pagājušajā gadā kopumā
dzīvnieku ķērāji pilsētā savākuši un utilizācijai nodevuši 271 beigtu
dzīvnieku: 110 kaķus, 84 putnus, 34 stirnas, 21 lapsu, 12 ežus, četras žurkas,
divus suņus, divas caunas, vienu vāveri un vienu āpsi.
Ja pazudis
vai pamanīts – ziņo 8787!
Dzīvnieku izķeršana pilsētā tiek
nodrošināta visu diennakti. Galvenais informācijas kanāls ir Pašvaldības
operatīvās informācijas centra (POIC) iedzīvotāju atbalsta tālrunis 8787, pa
kuru iedzīvotāji var ziņot par klaiņojošiem mājas dzīvniekiem, meža dzīvniekiem
pilsētā, kā arī par beigtiem zvēriem. Ļoti būtiski, lai cilvēks, kurš informē
par klaiņojošu dzīvnieku, sīki raksturo, kāds tas izskatās, nosauc konkrētu
vietu, kur redzēts, uz kuru pusi devies. Jo precīzāka sniegtā informācija būs,
jo ātrāk izdosies dzīvnieku atrast. Vēlams, lai ziņotājs POIC atstāj
kontaktinformāciju, tādējādi dzīvnieku ķērājs nepieciešamības gadījumā varēs
sazināties un precizēt detaļas.
Noķerto dzīvnieku saimniekiem
jāapzinās: par noķeršanas pakalpojumu “Zemgales EKO” būs jāmaksā
36,96 eiro par izsaukumu, bet, ja dzīvnieks pēc notveršanas tiks nogādāts LLU
Mazo dzīvnieku patversmē, viņam, saskaņā ar patversmes cenrādi, būs jāmaksā arī
par dzīvnieka izmitināšanu, aprūpi un manipulācijām, ja tādas nepieciešamas.
Foto: no
arhīva
