Otrdiena, 20. janvāris
Oļģerts, Orests, Aļģirds, Aļģis
weather-icon
+-7° C, vējš 0.95 m/s, R-DR vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

2020. gadā iegūta rekordliela graudu kopraža un augstākā ražība

2020. gadā iegūta Latvijas vēsturē lielākā graudu
kopraža – 3,5 milj. tonnu, kas ir par 333,9 tūkst. tonnu jeb
10,6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Centrālās statistikas
pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati. Pērn sasniegta arī augstākā
graudaugu ražība – vidēji no viena hektāra bija 46,4 centneri
(2019. gadā – 42,6 centneri).

Ziemāju
vidējā ražība ir lielākā Latvijas vēsturē

Iepriekšējā
gada ziema bija labvēlīga ziemāju kultūru pārziemošanai un vasara – ražas
novākšanai, kas 2020. gadā būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no
viena hektāra pieaugumu līdz 55,3 centneriem, kas ir augstākā ziemāju
ražība Latvijas vēsturē. Ziemāju graudu kopraža sasniedza 2,4 milj. tonnu
jeb 9,8 % vairāk nekā 2019. gadā, sējumu platībām pieaugot tikai par
2,9 tūkst. hektāru jeb 0,7 %.

Pagājušajā
gadā iegūta lielākā ziemas kviešu kopraža – 2,2 milj. tonnu jeb
62,2 % no visas graudu kopražas. To vidējā ražība no viena hektāra
sasniedza 56,9 centnerus, kas ir lielākā ziemas kviešu ražība Latvijas
vēsturē. Zemgales reģionā ziemas kviešu ražība sasniedza pat
64,0 centnerus no viena hektāra (2019. gadā 55,2 centneri), un
to kopraža sasniedza 894,7 tūkstošus tonnu jeb 41,1 % no ziemas
kviešu kopražas valstī (39,3 % 2019. gadā).

Ar
graudaugiem 2020. gadā apsēti 753,7 tūkst. hektāru, kas ir par
11,4 tūkst. hektāru jeb 1,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā, un
tā ir lielākā graudaugu platība Latvijas lauksaimniecībā.

2020. gadā
iepirkts par 22 % vairāk graudu, iepirkuma cena kāpusi par 3 %

Pērn
kopumā iepirkts 3,0 milj. tonnu graudu – par 536,1 tūkst. tonnu
jeb 22,0 % vairāk nekā gadu iepriekš, un tas ir lielākais iepirkto graudu
apjoms. Par 3,4 % pieaugusi arī graudu vidējā iepirkuma cena – no
158,24 eiro par tonnu 2019. gadā līdz 163,59 eiro –
2020. gadā.

Pagājušajā
gadā 83,0 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2019. gadā –
81,4 %), no kuriem 80,2 % bija pārtikas kvalitātes (2019. gadā –
85,5 %). Samazinājies arī pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā
apjomā no 82,9 % 2019. gadā līdz 74,9 % 2020. gadā.

Joprojām galvenie graudu eksporta tirgi ir Tuvo
Austrumu un Āfrikas valstis.

Graudu
eksports turpina pieaugt. 2020. gadā salīdzinot ar 2019. gadu par
21,4 % palielinājies kviešu 
eksporta apjoms, par 54,2 % – auzu eksports, bet rudzu eksporta
apjoms pieaudzis nedaudz – tikai par 1,4 %.

Pērn
lielākais graudu eksports bija uz Nigēriju, Saūda Arābiju, Alžīriju, Maroku un
Turciju. Vairāk par graudu eksportu un importu var uzzināt ārējās tirdzniecības
interaktīvajā rīkā CSP vietnē eksports.csb.gov.lv.

Rapša
sēklu kopievākums pieaudzis par 11,3 %

2020. gadā
rapša sējumu platība bija 145,9 tūkst. hektāru, kas, salīdzinot ar
iepriekšējo gadu, ir par 5,8 tūkst. hektāru jeb 4,1 % vairāk. Vidējai
ražībai no viena hektāra palielinoties no 29,0 centneriem 2019. gadā
līdz 30,9 centneriem 2020. gadā, kopējā rapša sēklu raža sasniegusi
451,3 tūkst. tonnu, kas ir par 45,7 tūkst. tonnu jeb
11,3 % vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākais rapša sēklu
kopievākums Latvijas lauksaimniecībā. Rapša sēklu kopievākuma ievērojamu
pieaugumu ietekmēja ziemas rapša sējumu platību pieaugums par 9,7 % un
vidējās ražības no viena hektāra palielināšanās no 31,1 centnera
2019. gadā līdz 32,5 centneriem 2020. gadā jeb 4,5 %.

Samazinājusies
kartupeļu un dārzeņu vidējā ražība no viena hektāra

2020. gadā
kartupeļu kopraža bija 377,5 tūkst. tonnu, kas ir par 124,3 tūkst.
tonnu jeb 24,8 % mazāk nekā gadu iepriekš. Kartupeļu stādījumu platība
samazinājusies par 4,3 tūkst. hektāru jeb 19,3 %, bet to vidējā
ražība no viena hektāra samazinājusies no 224 centneriem 2019. gadā
līdz 208 centneriem 2020. gadā.

Aizvadītajā gadā
laika apstākļi nebija labvēlīgi dārzeņu audzēšanai atklātā laukā. To vidējā
ražība no viena hektāra samazinājās no 192 centneriem 2019. gadā līdz
177 centneriem pērn. 2020. gadā kopumā izaudzēja 159,1 tūkst.
tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos siltumnīcās), kas ir par 13,8 tūkst.
tonnu jeb 8,0 % mazāk nekā 2019. gadā. Siltumnīcās izaudzēto dārzeņu
apjoms pieauga par 12,0 tūkst. tonnu jeb 0,8 %.

Plašāka
informācija par lauksaimniecības kultūru sējumu platībām, kopražu un iepirkumu
tiks publicēta 31.03.2021 Oficiālās statistikas portālā sadaļā „Lauksaimniecība”.

Foto: pixabay.com

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.