Klimata pārmaiņas savu nerimstošo gaitu turpina arī 2020.gadā, kas,
paredzams, kļūs par vienu no trim siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē, vēsta
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, atsaucoties uz Pasaules
Meteoroloģijas organizāciju (PMO).
PMO provizoriskajā ziņojumā par globālā klimata stāvokli teikts, ka
2020.gadā no janvāra līdz oktobrim vidējā gaisa temperatūra bija 1,2 grādus
virs pirmsindustriālā perioda vidējās temperatūras. Saskaņā ar PMO datiem
pēdējā desmitgade – 2011.-2020.gads – ir siltākā desmitgade, turklāt kopš
2015.gada visi seši gadi ir siltākie novērojumu vēsturē.
Oglekļa dioksīda līmenis 2019.gadā pārsniedza 410 daļas uz miljonu, un, par
spīti Covid-19 pandēmijas ierobežojumiem, šogad siltumnīcefekta gāzu
koncentrācija atmosfērā turpina pieaugt.
Okeānu ūdens temperatūra šogad ir rekordaugsta, kas nelabvēlīgi iespaido
jūras ekosistēmas, kuras jau ir cietušas no okeānu paskābināšanās oglekļa
dioksīda absorbcijas dēļ.
Kopš astoņdesmito gadu vidus Arktika ir sasilusi vismaz divas reizes
straujāk nekā vidēji pārējā pasaule, pastiprinot Arktikas ledāju kušanu.
2020.gada septembrī, kad Arktikā ierasti ir vismazākais jūras ledus apjoms
gadā, tas sasniedza otro zemāko līmeni kopš uzsākti satelītnovērojumi. Jūlijā
un oktobrī tika pārspēts šo mēnešu mazākā jūras ledus apjoma rekords.
Ziņojumā ir pievērsta uzmanība laikapstākļu un klimata ietekmei uz cilvēka
veselību, pārtikas nodrošinātību, migrāciju un ekosistēmām, it īpaši zemūdens
ekosistēmām. Pilnais ziņojums par klimata stāvokli 2020.gadā tiks publicēts
2021.gada sākumā.
Latvijā 2020.gada janvāra – novembra vidējā gaisa temperatūra bija +9,5
grādi jeb 2,3 grādi virs normas, par 0,8 grādiem pārspējot 2019.gada pirmos 11
mēnešus. Šis gads Latvijā, visticamāk, kļūs par siltāko novērojumu vēsturē, jo
decembrī netiek prognozēts tik liels aukstums, lai 2020.gada vidējā gaisa
temperatūra noslīdētu līdz pērnā gada līmenim.
Šogad Latvijā pieredzēta novērojumu vēsturē vissiltākā ziema un
vissiltākais rudens, un arī pavasaris un vasara bija nedaudz siltāka par normu.
Puse no šā gada mēnešiem bija starp siltākajiem novērojumu vēsturē. Janvāris un
novembris bija vissiltākais, februāris, jūnijs un oktobris – otrais siltākais,
bet septembris – trešais siltākais kopš novērojumu sākuma 1924.gadā.
Līdz decembrim Latvijā pārspēti 394 diennakts maksimālās gaisa temperatūras
rekordi un tikai 14 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Pārspēto siltuma
rekordu skaits šogad ir lielāks nekā iepriekšējos gados, bet kritušo aukstuma
rekordu skaits ir viens no mazākajiem.
Kopējais nokrišņu daudzums no 2020.gada janvāra līdz novembrim vidēji
Latvijā bija 613 milimetri – četrus procentus zem normas. Lielākā novirze no
daudzu gadu vidējā nokrišņu daudzuma bija februārī, kas kļuva par ceturto
mitrāko novērojumu vēsturē.
Jau ziņots, ka šā gada rudens vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +9,9
grādi jeb 3,2 grādi virs normas un 0,2 grādi virs iepriekšējā siltākā –
1934.gada – rudens rekorda.
Vasaras vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +17,2 grādi jeb viens grāds
virs normas. Pavasara vidējā gaisa temperatūra bija +6,0 grādi jeb 0,4 grādi
virs 1981.-2010.gada rādītāja, savukārt 2019.-2020.gada kalendārās ziemas
vidējā gaisa temperatūra bija +2,7 grādi – pat 5,7 grādi virs normas.
Iepriekšējās siltākās ziemas rekords tika pārspēts uzreiz par 1,7 grādiem.
Pat ja decembra vidējā gaisa temperatūra noslīdēs līdz -3 grādiem, šā gada
temperatūra Latvijā būs +8,5 grādi, par trim grāda desmitdaļām pārspējot pērnā
gada rekordu. Iepriekšējais siltākais bija 2015.gads ar vidējo gaisa
temperatūru +7,8 grādi.
Foto: pixabay.com
