Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija (VARAM), sadarbībā ar iesaistītajām
pusēm, plāno izstrādāt kārtību, kas jau 2022.gadā gaidāmajās
Saeimas vēlēšanās ļaus iedzīvotājiem izmantot personas
apliecību (eID karti), šodien lēma valdība.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš
(JV) bija vienīgais no valdības pārstāvjiem, kurš atbalstīja
citu variantu, tikmēr pārējie ministri atbalstīja vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP)
piedāvāto variantu.
Pūce atgādināja, ka atbilstoši
līdzšinējai vēlētāju reģistrācijas kārtībai vēlētājs
nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja viņa rīcībā
vienīgais personu apliecinošais dokuments ir eID karte.
Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra
datiem, šādu personu skaits 13.Saeimas vēlēšanās bija vairāk
nekā 62 000. Turklāt, ņemot vērā to, ka saskaņā ar VARAM
virzītajiem grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā eID
karte ir noteikta kā obligāts personu apliecinošs dokuments no
2023.gada 1.janvāra, prognozētais personu skaits, kuru rīcībā ir
vienīgi eID karte, uz 14.Saeimas vēlēšanām var sasniegt aptuveni
200 000.
Lai šīm personām būtu iespēja
piedalīties Saeimas vēlēšanās, VARAM piedāvā risinājumu, kas
paredz, ka eID karšu izmantošana Saeimas vēlēšanās tiek
īstenota, ieviešot elektronisku tiešsaistes Vēlētāju reģistru,
kurā tiek izdarīta atzīme par personas dalību vēlēšanās.
Vienlaikus tas paredz arī atbilstoša, vienota un droša tehniskā
aprīkojuma nodrošināšanu.
Proti, ieviešot šādu kārtību,
vēlētāji ar savām eID kartēm varēs doties uz jebkuru vēlēšanu
iecirkni, kur vēlēšanu komisiju darbinieki to noskenēs ar īrētiem
viedtālruņiem ar uzstādītu mobilo lietotni. Pēc Pūces teiktā,
sistēmas darbu nodrošinās Centrālā vēlēšanu komisija (CVK),
kura iepirkuma meklēs arī konkrētā pakalpojuma sniedzējus –
mobilo sakaru operatorus.
Tiešsaistes režīmā tiks veikta
pārbaude arī par to, vai persona jau nav balsojusi. Gadījumos, ja
notiks tiešsaistes režīma pārtraukums un elektronisks tiešsaistes
Vēlētāju reģistrs nevarēs tikt izmantots, balsošana tiks
organizēta “reģistrācijas aploksnēs”.
“Tas nozīmē, ka balsis uzkrāsies
“reģistrācijas aploksnēs”, kuras brīdī, kad atkal tiks
nodrošināts internets, automātiski tiks reģistrētas. Ja būs
krīzes situācija, kad kādā iecirknī visu dienu nebūs pieejams
pakalpojums, visticamāk, tā būs krīzes situācija, kas saistīta
vai nu ar dabas nelaimi vai apzinātu iejaukšanos vēlēšanu
procesā, un tādā gadījumā valdība atbilstoši arī reaģēs,”
sacīja ministrs.
Iecirkņu komisiju darbinieku skaitu gan
samazināt nav plānots, jo, lai arī process tiks elektronizēts,
vienalga būs nepieciešami cilvēki, kuri veic datu skenēšanu.
Plānots, ka Vēlētāju reģistru
tiešsaistē varēs nodrošināt arī ārzemēs, ieslodzījuma
vietās, kā arī Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem.
Lai veicinātu vienotu vēlēšanu
procesu attīstību, plānots, ka attiecīgais modelis tiks izmantots
ne tikai Saeimas, bet arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās un
pašvaldību vēlēšanās, kā arī likumā “Par tautas
nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”
paredzētajos balsošanas gadījumos.
Kopējās sistēmas izveides izmaksas ir
927 135 eiro, kas ietver 430 491 eiro Vēlētāju reģistra
programmatūras pielāgošanai un 496 644 eiro viedtālruņu īrei.
VARAM bija piedāvājusi vēl divus
potenciālos situācijas risinājumus. Otrs risinājums paredz
vēlētāju uzskaitei vēlēšanās lietot iepriekš izveidotu
vēlētāju sarakstu, taču tad vēlētājs būtu reģistrēts
balsošanai noteiktā vēlēšanu iecirknī. Izmantojot vēlētāju
datu apmaiņas lietojumprogrammu un saziņu starp vēlēšanu
iecirkņiem pieprasījuma un atbildes formā, būtu iespējama
iecirkņa maiņa.
Trešais risinājums paredzētu
līdzšinējās vēlēšanu kārtības saglabāšanu, mainot tikai
vēlētāja apliecības saņemšanas kārtību. Proti, apliecība
vēlētājam, kura rīcībā nav derīgas pases, bet ir eID karte,
tiktu nosūtīta ierakstītā vēstulē uz deklarētās dzīvesvietas
adresi.
VARAM priekšlikums bija atbalstīt
pirmo risinājumu, ieviešot elektronisku tiešsaistes Vēlētāju
reģistru, tā īstenošanai kā tehniskā nodrošinājuma risinājumu
paredzot vēlēšanu iecirkņu nodrošināšanu ar attiecīgi
konfigurētiem viedtālruņiem. Ministrija uzsver, ka līdz ar šī
risinājuma izvēli tiek saglabāta līdzšinējā vēlēšanu
kārtība, kas paredz iespēju brīvi izvēlēties vēlēšanu
iecirkni vēlēšanu dienā, turklāt tiek novērsts pastāvošais
personu apliecinošo dokumentu lietošanas ierobežojums un
nodrošināta iespēja balsot ar jebkuru derīgu personu apliecinošu
dokumentu.
CVK finansējuma pieprasīšanai būs
jāsagatavo un jāiesniedz attiecīgs starpnozaru prioritārā
pasākuma pieteikums.
Savukārt jautājumu par papildu valsts
budžeta līdzekļu piešķiršanu 2022.gadā risinājuma īstenošanai
Iekšlietu ministrijai 430 491 eiro un CVK 496 644 eiro apmērā
plānots skatīt, apspriežot valsts budžetu 2021.gadam un
likumprojektu “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021.,
2022. un 2023.gadam”.
Tāpat VARAM būs jāsagatavo grozījumu
projekts Saeimas vēlēšanu likumā, bet Iekšlietu ministrijai –
grozījumu projekts Vēlētāju reģistra likumā.
Jau ziņots, ka bijušais CVK
priekšsēdētājs Arnis Cimdars 2015.gadā aicināja 12.Saeimas
deputātus atsākt iepriekšējā Saeimas sasaukumā aizsākto
diskusiju par to, kā nodrošināt vēlētāju, kuru rīcībā ir
tikai personas apliecība, bet nav pases, iespējas piedalīties
Saeimas vēlēšanās. Jau tolaik kā piemērotāku risinājumu
Cimdars norādīja vēlētāju reģistra izmantošanu.
Arī pēc tam 2017.gadā Cimdars
nosūtīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai
vēstuli, kurā aicināja atsākt diskusiju par vēlētāju
reģistrācijas kārtību Saeimas vēlēšanās.
No politiķiem kā viens no pamatojumiem
vēlētāju reģistra neizmantošanai izskanējis, ka vairāk plusi
ir iespējai cilvēkiem izvēlēties iecirkni, nevis būt
piesaistītiem vienam iecirknim.
Foto: no arhīva
