Kopš pagājušā gada 16.jūlija Saeimas lēmuma, 23.augusts – staļinisma un nacisma upuru atceres diena – ir oficiāla atceres diena, taču Likums par Latvijas valsts karogu šajā dienā pagaidām neparedz obligātu valsts karoga izkāršanu sēru noformējumā. Ja pirmdien kādās atceres pasākumu vietā redzēsiet karogus, bet jūsu mājoklim tā nav, tad nav jāsatraucas par iespējamo sodu, jo tam nebūs pamata.
2009.gada 16.jūlijā Saeima ārkārtas sesijā, steidzamības kārtā grozot likumu «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», 23.augustu noteica par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Eiropas Parlaments, 2008.gada septembrī pieņemot un izsludinot attiecīgu deklarāciju, aicinājis Eiropas Savienības valstu parlamentus pasludināt 23.augustu par staļinisma un nacisma upuru atceres dienu. Tā ir diena, kad tika noslēgts Molotova – Ribentropa pakts, ar kura slepenajiem papildprotokoliem Eiropa tika sadalīta divās interešu sfērās.«Abu režīmu agresijas ietvaros veiktās masu deportācijas, slepkavības un paverdzināšana ir klasificējamas kā kara noziegumi un noziegumi pret cilvēci,» lēmuma pieņemšanas dienā pērn uzsvēra par likuma projekta virzību atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene. Latvija ir viena no Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas no Molotova – Ribentropa pakta ir cietusi visvairāk, un tādēļ nav pieļaujams, ka liktenīgie augusta notikumi un to izraisītās sekas tiktu aizmirstas, norāda likumprojekta autori.Saskaņā ar likumu Latvijas valsts karogu pie visu veidu iestāžu, uzņēmumu un organizāciju ēkām, kā arī dzīvojamām ēkām jāizkar deviņas reizes gadā, no tām vairākums – piecas reizes – sēru noformējumā. Karogs jāizkar 1.maijā, 4.maijā, 11.novembrī un 18.novembrī, bet sēru noformējumā – 25.martā, 14.jūnijā, 17.jūnijā, 4.jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.
