Pagājušā gadsimta vidū dibinātā Pasaules
Meteoroloģijas organizācija (PMO) kopš 1961. gada 23. martu atzīmē kā Pasaules
meteoroloģijas dienu. Katru gadu tiek izvēlēta tēma, kas atspoguļo aktuālos laika apstākļus, ar klimatu vai ūdeni saistītos jautājumus. Šī gada Pasaules
meteoroloģijas dienas tēma ir Saule, Zeme un laika apstākļi, informē Latvijas
Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC).
Lai gan Saule atrodas aptuveni 150 miljonus
kilometru attālumā no Zemes, šīs zvaigznes izstarotā gaisma un tās radītais siltums nodrošina dzīvību uz Zemes. Saule nosaka arī laika apstākļus, okeāna straumes un hidroloģisko ciklu un iedvesmo fotogrāfus, komponistus un
rakstniekus.
Pasaules Meteoroloģijas organizācijas
ģenerālsekretārs Peteri Tālas (Petteri Taalas) savā ikgadējā
ziņojumā uzsver, ka pēdējo 30 gadu satelītu novērojumi liecina, ka Saules
izstarotā enerģija nav palielinājusies un uz Zemes novērojamo globālo sasilšanu
nevar skaidrot ar Saules aktivitātes izmaiņām.
“Temperatūras paaugstināšanos, kas veicina
ledāju kušanu un ūdens sasilšanu okeānos, izraisa atmosfērā nonākušās
siltumnīcefekta gāzes. Turpinoties šādai tendencei, gadsimta beigās globālā
gaisa temperatūra var paaugstināties pat par 3 līdz 5°C, radot apdraudējumus veselībai un
tautsaimniecībai, īpaši reģionos, kuriem raksturīgas problēmas ar saldūdens
krājumiem,” norāda Peteri Tālass.
“Arī Latvijā 2018. gada vasarā piedzīvojām ekstrēmus
karstuma viļņus un jaunus temperatūras rekordus. Meteoroloģiskās vasaras garums
bija 127 dienas, tā bija 2. garākā meteoroloģiskā vasara kopš 1961. gada.
Novērojām divus izteiktus karstuma viļņus, kuru laikā ļoti bieži kādā no
Latvijas reģioniem tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras
rekordi. Sausuma ietekmē lielākajā daļā valsts ilgstoši bija augsta
ugunsbīstamība un novēroti vairāki meža un kūdras ugunsgrēki, kā arī radušies
zaudējumi dažādās tautsaimniecības jomās,” uzsver LVĢMC Prognožu un klimata
daļas vadītājs Andris Vīksna.
“Tomēr Saule var kalpot arī par alternatīvās enerģijas
avotu, ko iespējams izmantot pat mākoņainā laikā. Saules enerģiju mūsdienās
arvien vairāk izmanto elektroenerģijas ieguvē, apkurē un ūdens atsāļošanā.
Saprast, kā Saule ietekmē laika apstākļus un klimatu, ir svarīga PMO misija
ilgtspējīgas sabiedrības veidošanā. PMO kopienas integrētā pieeja Zemes
sistēmām, kas ietver atmosfēru, litosfēru, hidrosfēru un biosfēru, nodrošinās
vislabāko zinātnisko un operatīvo atbalstu laika apstākļu, klimata,
hidroloģijas, okeānu un vides jomā,” rezumē Tālass.
Pasaules Meteoroloģijas organizācijas misija ir veicināt
starptautisku sadarbību globālā mērogā, sinhronizēt meteoroloģiskos un
hidroloģiskos novērojumus un šiem mērķiem lietotās metodes un tehnoloģijas, kas
ir vitāli svarīgi, izstrādājot laika prognozes, brīdinājumus par stihiskām un
bīstamām dabas parādībām, kā arī sekojot klimata izmaiņām. Tajā ir 189 dalībvalstis un teritorijas. Latvija uzņemta PMO
1992.gada 14.jūnijā.
LVĢMC apkopo un apstrādā vides
datus, sniedzot objektīvu un drošticamu informāciju par vidi sabiedrībai,
valsts un pašvaldību institūcijām, veic vides monitoringu un nodrošina zemes dzīļu
fonda ģeoloģisko pārraudzību un zemes dzīļu racionālu izmantošanu, kā arī
īsteno valsts politiku ģeoloģijas, hidroloģijas, meteoroloģijas,
klimatoloģijas, gaisa kvalitātes un pārrobežu gaisa piesārņojuma ietekmes jomā.
Vairāk informācijas:
https://public.wmo.int/en/resources/world-meteorological-day
Foto: publicitātes
