Naudas plānošanas centrs turpina šogad uzsākto bezmaksas semināru ciklu «Kā gudri plānot savu naudu un likt tai strādāt Tavā labā», un trešdien, 11.martā, Jelgavā ieplānots kārtējais seminārs, šoreiz – kopā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru.
Kā informē Naudas plānošanas centra sabiedrisko attiecību konsultante Lelde Sāre, semināru apmeklēt aicināts ikviens, kurš vēlas apgūt efektīvus naudas plānošanas un uzkrāšanas veidus, kā arī uzzināt, kā šī brīža ekonomiskajā situācijā ar bērniem runāt par naudas jautājumiem. Praktiskus padomus par šiem un citiem jautājumiem centra eksperti sniegs 11.martā Jelgavā, Spīdolas ģimnāzijas konferenču zālē no pulksten 14 līdz 18.Semināra apmeklētāji tiks informēti, kā plānot naudu, atturēties no liekiem tēriņiem un saprast, kur ietaupīt, kā saglabāt un vairot naudu, veidojot uzkrājumus, kā izvairīties no neplānotiem izdevumiem un saglabāt finanšu stabilitāti un kā veicināt veiksmīgu bērnu un naudas attiecību veidošanos. Pasākumā piedalīsies arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve, kura skaidros, kam noteikti jāpievērš uzmanība, slēdzot līgumus un uzņemoties saistības. «Šā brīža ekonomiskajā situācijā katram ir jāsaprot, ka viņa finansiālā veselība ir valsts ekonomikas veselības pamats. Tieši tāpēc, lai uzlabotu situāciju valstī, mums katram ir jāsāk rūpēties par sevi un savu finansiālo drošību, bet budžeta plānošana un uzkrājumu veidošana – tās ir pamatlietas, lai mēs justos droši par savu un savas ģimenes finansiālo nodrošinājumu kā šodien, tā ilgtermiņā,» uzsver Naudas plānošanas centra vadītāja Signe Bierande.Semināru vadīs un praktiskus padomus budžeta plānošanā sniegs S.Bierande, kā arī Naudas plānošanas centra eksperti – «Parex Asset Management» pārstāvis Eduards Baginskis, AAS «If Latvia» pārstāvis Andis Suseklis, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāve Ilze Žunde un psiholoģe Ilze Brikmane.Iepriekš pētījumos noskaidrots, ka tikai 13% Latvijas iedzīvotāju regulāri pārbauda savus ikmēneša ienākumus, bet savu budžetu rūpīgi plāno tikai 17% iedzīvotāju. Vienlaikus 62% atzīst, ka dzīvo no algas līdz algai.
