Ozolnieku novada pašvaldība atkārtoti
vērsīsies pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministra Kaspara Gerharda un Ministru prezidenta Māra Kučinska,
šoreiz aicinot izvērtēt Valsts vides dienesta atbildību, risinot gadījumu par nelegālo
izgāztuvi Ozolnieku novada “Stigmās”, “Ziņas”
informēja novada pašvaldības pārstāve Evita Kairiša.
Pašvaldībā
skaidro – lai arī tieši Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālā
vides pārvalde bija tā, kas šī gada 11. maija vēstulē informēja
Ozolnieku novada pašvaldību par bīstamo atkritumu glabātuvi un 3.
jūlijā, tiekoties klātienē, izteica atzinumu, ka bīstamie
atkritumi var radīt apdraudējumu cilvēku veselībai un dzīvībai,
uz kā pamata pašvaldība 17. jūlijā informēja arī Valsts vides
dienesta ģenerāldirektori I. Koļegovu par konstatēto problēmu,
objektā joprojām nav veiktas nekādas darbības, kas būtiski
mainītu atkritumu sastāvu vai uzglabāšanas veidu.
Domes priekšsēdētājs D. Liepiņš
atzīst: “Kad Jelgavas Reģionālās vides pārvaldes pārstāvji
pirmo reizi apsekoja objektu, ēkās bija tieši tā pati grīda, kas
šodien, arī bīstamo atkritumu sastāvs, glabāšanas veids un
apjoms bija tas pats, tomēr pēkšņi ir mainījies atbildīgo
institūciju skatījums uz problēmu. No lūguma: “sniegt atbalstu
problēmas risināšanā, lai neapdraudētu cilvēku, dzīvnieku
dzīvību un veselību” līdz paziņojumam, ka “neatliekamie
pasākumi bīstamo atkritumu savākšanai noliktavās netiks veikti,
jo bīstamie atkritumi atrodas iekštelpās, kurās ir nodrošināts
hermētisks grīdas segums, līdz ar to atkritumi nerada apdraudējumu
un kaitējumu videi”. Šādu skaidrojumu uzskatu par izvairīšanos
no atbildības, liekot apšaubīt vides dienesta speciālistu
zināšanas un profesionalitāti. Kā, nemainoties apstākļiem, var
kardināli mainīties skatījums uz vienu un to pašu situāciju?”.
Neskatoties uz to, ka ēku komplekss
nepieder pašvaldībai, iespēju robežās ir mēģināts teritoriju
ierobežot, aicinot cilvēkus netuvoties ēkām.
“Apgalvojums, ka teritorijā nav
iespējams brīvi iekļūt, ir optimistisks. Teritorija nav
apsargāta, tāpēc Valsts vides dienests nevar garantēt, ka
interesenti neiekļūs vecajās ēkās,” uzsver D. Liepiņš,
piebilstot, ka: “rūpējoties par savu iedzīvotāju drošību,
esam centušies teritoriju ierobežot, tomēr tas nenozīmē, ka
problēma ir atrisināta un tās vairs nav. Ja Valsts vides dienests
spēj noignorēt faktu, ka teju 180 tonnas bīstamo atkritumu
joprojām glabājas cilvēkiem un dzīvniekiem pieejamā vietā, tad
rodas jautājums – kas tad ir dienesta primārie uzdevumi, ja tās
nav rūpes par vides drošību?”.
FOTO: no “Ziņu” arhīva
