Jelgavas reģionālajā Pieaugušo izglītības centrā sestdien valdīja radoša gaisotne, jo vairāk nekā 100 Jelgavas vidusskolēnu 46 ekspertu priekšā aizstāvēja 77 pētnieciskos darbus humanitārajās, dabas un sociālajās zinātnēs, kā arī 19 darbus, kuru tēmas pasūtīja pašvaldība. Labākie tika izvirzīti dalībai valsts līmeņa konferencē.
Ar saviem pētījumiem 12 dažādās sekcijās ekspertus – pedagogus, Latvijas Lauksaimniecības universitātes pasniedzējus un pašvaldības iestāžu speciālistus – iepazīstināja visu pilsētas vispārizglītojošo vidējās izglītības iestāžu skolēni, kā arī privātskolas «Punktiņš» un Jelgavas Amatu vidusskolas audzēkņi.Visvairāk (astoņi) darbu šogad tika iesniegti kulturoloģijas sekcijā, kur dalībnieki bija pētījuši, piemēram, maizes cepšanas tradīcijas Zemgalē, Jelgavas tirgus pārbūves un modernizācijas iespējas vai grafiti vilciena Jelgava – Rīga maršrutā.Par pētījumu mazāk bija sagatavots vēstures un ekonomikas sekcijās, kur skolēni stāstīja par pilsētas degšanu 1944.gadā, Latvijas prezidentu darbību preses skatījumā, aviosabiedrības «Air Baltic» nozīmi valsts transporta nozarē, SIA «JLM grupa» finansiālās darbības analīzi un citām tēmām. Pa vienam zinātniski pētnieciskam darbam tika iesniegts astronomijas un filozofijas sekcijās.Pašvaldības iestāžu (būvvaldes, aģentūras «Kultūra», Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja, Sporta servisa centra, Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes un SIA «Pilsētas klubs») pasūtītās tēmas bija pārstāvētas 19 darbos. Dalībnieki bija pētījuši, piemēram, ainaviskos kokus pilsētā, profesionālo teātri Jelgavā, bezpajumtniecības problēmu risināšanas iespējas un citus jautājumus.«Mīlestības aleja atrodas netālu no manām mājām. Bieži pastaigājoties, ievēroju, ka tā nav labiekārtota, bet aleju varētu izveidot par parku un ieviest tradīciju jaunlaulātajiem un speciālām plāksnēm atstāt savus vārdus un kāzu datumu,» stāsta Jelgavas Valsts ģimnāzijas audzēkne Rita Čertkajeva, kura kopā ar Edīti Pūci bija pētījusi pieminekļa likteni.Vērtējot šā gada zinātniski pētnieciskos darbus, pilsētas izpilddirektors Gunārs Kurlovičs atzina, ka jāmeklē attīstības iespējas, pētījumus padarot interesi rosinošākus, empīriski nepieciešamākus un inovatīvākus.Dalībai Latvijas 33 zinātniski pētniecisko darbu konferencē, kas aprīlī notiks Rīgā, tika izvirzīti darbi, ko izstrādājušas Ieva Gilnere un Aija Poļakova (Valsts ģimnāzija), Santa Logina (1.ģimnāzija), Baiba Krūmiņa un Artūrs Legzdiņš (Spīdolas ģimnāzija), Līga Riekstiņa un Tija Svikule (Spīdolas ģimnāzija), Inita Šalkovska (Spīdolas ģimnāzija), Laura Bubko (4.vidusskola), Jevgēnija Ivanova (5.vidusskola), Santa Dagile un Madara Pavāre (Valsts ģimnāzija), Arnita Priede, Jekaterina Ņikitina un Līga Sīle (Valsts ģimnāzija), Ieva Lange, Laura Lapiņa, Laura Endzele un Ance Krūmiņa, Marta Šaliņa un Endija Vosa, Inga Ločmele un Inita Ragucka – Ragovska (Spīdolas ģimnāzija), Agnese Binde un Rūta Ozola (Valsts ģimnāzija), Liene Blija (1.ģimnāzija), Agnija Krūmiņa un Līga Zagorska (Valsts ģimnāzija), Jānis Galiņš (4.vidusskola), Kaspars Balcers un Kaspars Dobrajs (1.ģimnāzija), Elīna Bumbiere un Edgars Egle (Valsts ģimnāzija), Mārtiņš Beņķītis un Gatis Baimanovs (Spīdolas ģimnāzija), kā arī Viktorija Piņavska un Margarita Romela (Spīdolas ģimnāzija).
