Trešdiena, 21. janvāris
Agnese, Agnija, Agne
weather-icon
+-6° C, vējš 2.6 m/s, A vēja virziens
ZZ.lv bloku ikona

Aizvadītajā nedēļā Covid-19 kumulatīvais mirstības rādītājs Latvijā bijis visaugstākais kopš pavasara

Aizvadītajā nedēļā Covid-19 kumulatīvais mirstības rādītājs bijis
visaugstākais kopš pavasara, šodien žurnālistiem pastāstīja Slimību profilakses
un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses
departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Atbilstoši starptautiskajiem standartiem šo rādītāju
mēra uz vienu miljonu cilvēku, un aizvadītajā nedēļā šis rādītājs Latvijā bija
15,6. Pavasarī maksimālais rādītājs Latvijā bija 5,9.

Aizvadītajā nedēļā veikti 34 156 testi jeb vidēji 4879
testi katru dienu. Salīdzinot ar vēl nedēļu iepriekš, testu skaits pieaudzis
par 3,4%.

Pagājušajā nedēļā konstatēti 1458 pozitīvi Covid-19
gadījumi, kas ir par 18,7% vairāk nekā nedēļu iepriekš. Vēl nedēļu iepriekš
novērotais saslimušo pieaugums bija 57%. Tas, pēc Perevoščikova vārdiem,
liecina par zināmu pozitīvu tendenci – “ja šī tendence turpināsies, tad
būs labi”.

Pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars pret kopumā
veiktajiem testiem pagājušajā nedēļā pieaudzis no 3,7% līdz 4,3%. 

“Tas arī būtiski, jo tieši šis rādītājs noteikts
ES valstīs kā viens no vērtēšanas kritērijiem, lai secinātu cik droša situācija
katrā konkrētajā valstī. Vēlos gan norādīt, ka ne vienmēr saslimstības dati var
norādīt uz problēmu, jo tas daudzkārt atkarīgs no tā, cik daudz testējam un cik
daudz ir pozitīvie rezultāti. Pagājušajā nedēļā četras personas no 100
testētajiem uzrādīja Covid-19 pozitīvu rezultātu,” norādīja Perevoščikovs.

Vērtējot starptautiskajā mērogā, eksperti secinājuši,
ka Latvija joprojām ir starp tām valstīm, kur saslimstība ir viszemākā.
“Neraugoties uz pieaugumu, kumulatīvais rādītājs 14 dienu laikā ir 140,
kas ir vismaz divas reizes mazāk nekā vidēji ES. Baltijas valstīs esam pa vidu,
jo krietni lielāka saslimstība ir Lietuvā, bet krietni mazāk – Igaunijā,”
norādīja eksperts.

Aizvadītajā nedēļā atbilstoši sākotnējās aptaujās
iegūtajai informācijai 85% infekcijas pozitīvo cilvēku bijuši slimības
simptomi, bet 15% cilvēku simptomi tobrīd nebija vērojami. “Mēs gan
nevaram apgalvot, ka vēlāk simptomi neparādīsies,” piebilda eksperts.

Viņš arī norādīja, ka, veicot epidemioloģisko
izmeklēšanu, atklājies, ka vismaz 35% gadījumu cilvēki nevar norādīt iespējamo
saslimšanas kontaktu – ne darba vietā, ne ģimenē, ne mājsaimniecībā. Pēc viņa
teiktā, tas liecina, ka slimība sabiedrībā izplatās zināmā mērā nekontrolēti,
un satikties ar infekcijas avotu iespējams vairākās sabiedriskās vietās.

Bieži dažu dienu laikā epidemiologiem izdodas atrast
cilvēka saslimšanas saikni, tomēr, salīdzinot ar vasaru un rudens sākumu, kad
teju visus gadījumus eksperti varēja izsekot, patlaban ap 35-40% gadījumu nav
iespējams izsekot, kā cilvēks ir inficējies, skaidroja eksperts.

Līdz ar to nepieciešama piesardzība un liela uzmanība,
atgādināja Perevoščikovs. Viņš atkārtoti uzsvēra nepieciešamību ievērot
distanci, kas ir “zelta standarts”, aicināja maz uzturēties slikti
vēdināmās telpās kopā ar daudz cilvēkiem un lietot sejas aizsargmasku.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka bīstami ir uzliesmojumi
veselības aprūpes iestādes, kur slimo medicīnas personāls un nereti arī
pacienti inficējas, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus. Perevoščikovs
aicināja ārstniecības iestāžu darbiniekus, kuri savieno darbu vairākās
iestādēs, būt uzmanīgiem, sevišķi, ja vienā darba vietā ir reģistrēts Covid-19
uzliesmojums vai izplatīšanās.

“Būtu nepareizi turpināt darbu vietās, kur
persona savieno darbu. Bieži slimība izplatās no vienas iestādes uz otru, un
šādi būtu iespējams to izplatīšanās ceļu novērst,” teica eksperts.

Eksperts
preses konferencē arī atzina, ka Covid-19 testēšanas punktu noslogojums nav
vienmērīgs un valsts visu laiku meklējot risinājumus, vai nepieciešami kādi
jauni punkti vai arī jāpagarina esošo punktu darba laiks.

“Ir punkti, kur, iespējams, vakarā neviena cilvēka nav. Šeit
nav ideāla risinājuma, jo kopumā Covid-19 ierobežošanas process vērsts uz
sistēmas pilnveidošanu, lai dotu cilvēkiem pārbaudīties maksimāli ātri un
maksimāli ātri saņemt atbildes,” piebilda eksperts.

Jau ziņots, ka pēdējā diennaktī Latvijā atklāti 132
jauni saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, bet trīs sasirgušie miruši, liecina
SPKC apkopotie dati.

Divi mirušie bijuši 70-75 gadus veci, viens – vecuma
grupā no 60 līdz 65 gadiem. Kopumā līdz šim Latvijā mirušas 77 personas, kurām
atklāta Covid-19 infekcija.

Aizvadītajā diennaktī veikti 2258 Covid-19 testi,
savukārt pozitīvo gadījumu īpatsvars bijis 5,8%. SPKC iepriekš skaidroja, ka
šis rādītājs Eiropas Savienībā tiek uzskatīts par būtisku, jo, tam pārsniedzot
4% robežu, slimības izplatība uzskatāma par strauju un nekontrolētu.

Tikmēr stacionāros aizvadītajā diennaktī ievietoti 28
pacienti ar Covid-19, informēja Nacionālais veselības dienestā. Kopumā
stacionāros ārstējas 237 pacienti, 222 ar vidēji smagu slimības gaitu, 15 – ar
smagu slimības gaitu. No stacionāriem līdz šim izrakstīti 437 Covid-19
pacienti.

Līdz šim saslimšana ar Covid-19 ir apstiprināta kopumā
6268 personām, kamēr 1406 personas ir izveseļojušās, liecina SPKC dati.

Foto: pixabay.com

ZZ.lv bloku ikona Komentāri

ZZ.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.