Aizvadītajā kalendārajā ziemā – decembrī, janvārī un februārī – Latvijā
pārspēti ne tikai siltuma, mazākā sala un plānākās sniega segas rekordi, bet
arī nokrišņu daudzuma un vēja ātruma rekordi, liecina Latvijas Vides,
ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija.
Ziemas vidējā gaisa temperatūra bija +2,7 grādi, par 1,7 grādiem labojot
1924.-1925.gada ziemas rekordu. Novērojumu vēsturē bijušas vēl tikai trīs ziemas
ar vidējo gaisa temperatūru virs nulles – 1988.-1989., 1989.-1990. un
2007.-2008.gadā.
Kalendārās ziemas vidējā gaisa temperatūra Latvijā pakāpās 5,7 grādus virs
normas. Decembris ar vidējo temperatūru +2,7 grādi bija trešais siltākais,
janvārī gaisa temperatūra sasniedza +3,1 grādu, kas ir jauns rekords, savukārt
februārī vidējā temperatūra noslīdēja līdz +2,2 grādiem, bet tas mēnesim
neliedza kļūt par otro siltāko februāri Latvijas meteoroloģisko novērojumu
vēsturē.
Zemākā gaisa temperatūra, kas ziemas mēnešos reģistrēta LVĢMC novērojumu
tīklā, bija -10,8 grādi 2.decembrī Zosēnos, un arī tas ir rekords. Iepriekšējā
augstākā ziemas minimālā gaisa temperatūra Latvijā bija -18,5 grādi
1974.-1975.gadā.
Ziemas maksimālā gaisa temperatūra, +12,4 grādi, tika novērota 17.februārī
Dobelē. Kopumā ziemas sezonā Latvijā tika pārspēti 217 maksimālās gaisa
temperatūras rekordi, starp kuriem bija 15. un 16.janvāra, 17.februāra un
janvāra otrās dekādes nacionālais siltuma rekords, janvāra mēneša rekords Kolkā
un 37 novērojumu staciju dekāžu rekordi.
Pirmo reizi vismaz pēdējos 60 gados vietām Latvijā visas ziemas garumā
nebija nevienas dienas ar noturīgu sniega segu. Septiņās novērojumu stacijās –
Ainažos, Jelgavā, Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā un Ventspilī – diennakts
vidējā sniega sega ne reizi nesasniedza pat viena centimetra biezumu.
Visvairāk dienu ar vidējo sniega segu vismaz viena centimetra biezumā bija
Alūksnē – 28 dienas, – turklāt vēl sešās dienās sniegs zemi pārklāja vismaz uz
stundu. Visbiezākā sniega sega LVĢMC novērojumu stacijās tika reģistrēta ziemas
pēdējā dienā, 29.februārī, Alūksnē – 20 centimetru. Tā ir plānākā maksimālā
sniega sega Latvijā vismaz kopš 1961.gada, pārspējot 2013.-2014.gada ziemas
rekordu, kad neizveidojās par 21 centimetru dziļāka sniega kārta.
Nokrišņu daudzums 2019.-2020.gada ziemā valstī vidēji bija 154 milimetri
jeb astoņi procenti virs normas. Janvārī nokrišņu bija mazāk nekā ierasts,
savukārt februārī to daudzums par 63 procentiem pārsniedza normu, un kalendārās
ziemas pēdējais mēnesis kļuva par ceturto mitrāko novērojumu vēsturē.
Februārī Pāvilostā nokrišņu daudzums sasniedza 122 milimetrus. Gan
Pāvilostā, gan Liepājā un Rucavā tika pārspēts februāra nokrišņu daudzuma
rekords. Priekuļos rekords tika atkārtots, savukārt Kuldīgā un Ventspilī līdz
tam pietrūka mazāk nekā viens milimetrs. Turklāt februārī Pāvilostā
reģistrētais nokrišņu daudzums ir otrais lielākais valsts vēsturē; vēl par
septiņiem milimetriem vairāk lietus un sniega bija 2002.gada februārī Cīravā.
Eiropas ziemeļu daļu ziemā bieži šķērsoja cikloni no Atlantijas okeāna, un
šo ciklonu ietekmē pūta stipri vēji. 2019.-2020.gada ziema ar vidējo vēja
ātrumu 4,3 metri sekundē valstī kopumā bija starp desmit vējainākajām ziemām
kopš 1966.gada, bet Bauskā, Jelgavā un Ventspilī tā bija pati vējainākā
ziema.
Vidējais maksimālais vēja brāzmu ātrums Latvijā sasniedza 11,9 metrus
sekundē, vēl nedaudz lielāks šis rādītājs bija tikai 1988.-1989.gada ziemā.
Deviņās novērojumu stacijās šoziem bija novērojumu vēsturē lielākais vidējais
vēja brāzmu ātrums.
No decembra līdz februārim 29 diennaktīs vēja ātrums brāzmās Latvijā
sasniedza 20 metrus sekundē, un tas ir lielākais šādu dienu skaits kopš
1966.-1967.gada ziemas. Divdesmit sešās no šīm dienām vēja brāzmas ar stiprumu
vismaz 20 metri sekundē reģistrētas Ventspils ostā, kas ir jauns šīs novērojumu
stacijas rekords. Septiņās diennaktīs vismaz kādā novērojumu stacijā tika
reģistrētas vēja brāzmas līdz 25-30 metriem sekundē.
Novērojumu vēsturē siltākā ziema piedzīvota ne tikai Latvijā, bet arī
Lietuvā, Igaunijā, Krievijā un vairākās citās valstīs.
Rekordaugstā gaisa temperatūra gada sākumā un prognozes turpmākajiem
mēnešiem vedina domāt, ka arī visa 2020.gada vidējā gaisa temperatūra Latvijā
būs augstākā novērojumu vēsturē, pārspējot pērn sasniegto rekordu.
Foto: pixabay.com
