Starp
pieteikumiem, kas iesniegti konkursā “Latvijas lepnums”, šogad
ir arī pieteikums par vairāk nekā divdesmit LLU Veterinārmedicīnas
fakultātes studentiem, kas šopavasar, kad valstī bija izsludināts
ārkārtas stāvoklis, pieteicās brīvprātīgajā darbā “Covid-19”
pandēmijas krīzes ierobežošanai. Tolaik krīzes saasinājums,
salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Latvijā ātri un sekmīgi
tika pārvarēts, un darbā paspēja iesaistīties tikai seši
Veterinārmedicīnas fakultātes brīvprātīgie. Starp viņiem bija
arī tagadējais treškursnieks Aleksejs Karpovs. No marta vidus līdz
maija beigām Aleksejam sanāca strādāt gan Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta Zvanu centrā, gan “Covid-19”
analīžu teltī un arī ņemt analīžu paraugus Rīgas
bezpajumtnieku patversmē.
Pasaule
ir mainījusies
Aleksejs
labi atceras to marta dienu, kad jau ritēja attālinātās studijas,
kad piepeši pienāca ziņa no fakultātes dekāna Kaspara Kovaļenko
ar aicinājumu pieteikties brīvprātīgajiem, kas varētu iet palīgā
“brāļiem humānajiem mediķiem”. Gari nedomājot, Aleksejs
dekāna priekšlikumam teica “jā”. Tikai pēc tam viņš savu
lēmumu atklāja draudzenei pedagoģijas studentei Valērijai, ar
kuru kopā dzīvo Rīgā un mājās Ogrē ģimenē. “Toreiz
aizbraucu uz Ogri un mātei teicu, ka nākamreiz diemžēl varēsim
tikties tikai pēc ilgāka laika – kad būs beidzies darbs
pandēmijas ierobežošanā un paies karantīnas laiks, kas
apstiprina, ka esmu vesels,” stāsta Aleksejs. Viņš diezgan droši
paļāvās, ka pats 21 gada vecumā nav riska grupā, kam saslimšana
ar “Covid-19” būtu bīstama dzīvībai. Kā Aleksejs saka, viņš
bija morāli gatavs gan saslimt, gan arī izveseļoties. “Klāt tam
vēl bija arī doma, ka sabiedrības labā jārīkojas, kamēr vēl
ir kas glābjams.”
Visu rakstu lasiet 1.oktobra “Zemgales Ziņās”
Foto: Ruslams Antropovs
