Līdz janvāra beigām vairāk nekā 1600 Covid-19 gadījumi varētu būt
saistīti ar šīs infekcijas iegūšanu ārstniecības iestādē kā pacientiem, par
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) secināto vēsta Latvijas
Televīzijas raidījums “de facto”.
Neesot tādas nedēļas, kad šādu gadījumu nebūtu. Gada
pirmajās divās nedēļās tādu bija pa 130, bet janvāra trešajā – 150.
SPKC speciāliste Santa Pildava skaidro, ka 95%
gadījumu ir runa par stacionārām ārstniecības iestādēm, jo tajās vēl kaut cik
var pierādīt iespējamību, ka inficēšanās ir notikusi tur. Pēc viņas teiktā,
ambulatoro iestāžu gadījumā pacients var izteikt aizdomas, ka bija pie ārsta
un, iespējams, tur inficējās, bet to apstiprināt ir ļoti sarežģīti.
Pildava arī uzsver, ka risks saslimt ar Covid-19 ir
līdzīgs visās slimnīcās neatkarīgi no reģiona vai slimnīcas līmeņa. Vairāk šādu
gadījumu gan esot lielajās universitātes slimnīcās. “Bet tur arī pacientu
īpatsvars ir daudz lielāks, un negribētos teikt, ka tur ir sliktāka aprūpe vai
lielāks iespējas inficēties,” viņa norāda.
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas
pārstāve Janita Veinberga atzīst, ka tādi gadījumi ir katru nedēļu. Savukārt
slimnīcas infektologi mēģina noskaidrot, kā tas varēja notikt, kāpēc un kur.
Viņa saka, ka biežāki ir nelieli uzliesmojumi vienas palātas ietvaros.
“Iespēju izslēgt, ka infekcija neienāk slimnīcā
mēs nekādi nevaram, jo tas no mums prasītu stacionēt katru pacientu individuālā
palātā. Protams, ka tas nav iespējams. Mēs esam ievērojuši visas epidemioloģiskās
normas, distances pacientu gultām, pēc iespējas izretinājuši visu, un
tomēr,” secina slimnīcas pārstāve.
Arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā
norāda, ka ilgā inkubācijas perioda dēļ, kas ir līdz pat 14 dienām, izslēgt
Covid-19 nokļūšanu ne-Covid-19 nodaļās vispār nav iespējams.
No vairākās slimnīcās stāstītā “de facto”
gan secinājis, ka nav vienota standarta tālākai rīcībai, konstatējot kādā
palātā Covid-19. Piemēram, inficētais pacients var tikt nošķirts uzreiz vai pēc
vairākām stundām, visi palātā esošie var tikt pārvesti uz citu nodaļu. Tikpat
labi viņi var tikt atstāti turpat, bet ar brīdinājumu personālam, ka jāievēro
pastiprināti drošības pasākumi.
Slimnīcās gan norāda, ka strikti noteikumi bez
iespējas tos pielāgot, nemaz nebūtu īstenojami. Tā, piemēram, Jūrmalas
slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Liepiņš stāsta, ka vairums Latvijas
slimnīcu nav iepriekš veidotas tā, ka tajās būtu jāievēro tik strikti
epidemioloģiskie režīmi.
Bez atsevišķiem epidemioloģiskās izmeklēšanas gadījumiem
pašās slimnīcās padziļinātas analīzes par šo situāciju valstī kopumā nav bijis,
informē “de facto”. Veselības inspekcijā norāda, ka slimnīcās šobrīd
nemaz netiekot, bet tā izskata sūdzības, tostarp par pacientu nenošķiršanu, bet
secinājumu un līdz ar to komentāru vēl nav.
Arī ilgāka atvesto pacientu novērošana neesot
risinājums, jo svarīgi arī pietiekoši ātri sākt ārstēšanu. Turklāt nav reti
gadījumi, kad ne tikai pirmais, bet arī nākamie Covid-19 testi, pat neraugoties
uz tipiskām pazīmēm, slimību neuzrāda. “Viņam ir klīnika, viņam ir
radioloģiskā atradne, un viņam taisa analīzes reizes četras, piecas, un viņš ir
negatīvs. Un tā ir sestā reize, kad parāda. Un pacients jau nevar atrasties tik
ilgi kaut kādā novērošanas nodaļā, tas nav reāli,” secina Liepājas
reģionālās slimnīcās vadītājs Edvīns Striks.
Savukārt Veselības ministrija plānojot jaunus
pasākums, vēl stingrāk nodalot pacientu plūsmas, prasot arī papildu naudu
novērošanas gultām, lai aprite tajās nebūtu jāsteidzina.
Foto: pixabay.com
