Aptuveni 20% no medicīnas studentiem
neplāno stāties rezidentūrā Latvijā, atsaucoties uz pašu veikto
aptauju, informē Latvijas Jauno Ārstu asociācija (LJĀA).
Latvijā valsts finansējums veselības
nozarei ir 3,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr vidēji
Eiropā tas ir ap 7%, līdz ar to Latvijā medicīnas personāla
atalgojums ir mazāks nekā citviet, tāpēc piektā daļa jauno
ārstu izlēmuši turpināt specializāciju citā valstī, kur ir
labvēlīgāki apstākļi gan atalgojuma, gan darba vides un
profesionālās izaugsmes ziņā, apgalvo LJĀA.
Slimības profilakses un kontroles
centra dati liecinot, ka pēdējo trīs gadu laikā Latviju pametuši
vidēji 100 ārsti gadā, un LJĀA apgalvo, ka nav pamata domāt, ka
turpmākajos gadus situācija mainīsies.
LJĀA norāda, ka biežākie iemesli
jauno ārstu aizbraukšanai esot neadekvāts atalgojums, mācību
apstākļi un kvalitāte, rezidentūras potenciālā atmaksa un
nereti arī ierobežotā darbība gan profesionāli, gan zinātnē.
Jaunie ārsti ir strādājošas personas
vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kas strādā vidēji 240 stundas
mēnesī vairākās darba vietās, uzsver LJĀA. Asociācija apgalvo,
ka jaunākā rezidenta mēneša likme par vienu pilnu slodzi Latvijā
esot par 30%-55% mazāka nekā pārējās Baltijas valstīs. Lietuvā
jaunākā rezidenta mēneša likme bruto esot 1345,67 eiro, Igaunijā
– 2083,20 eiro, bet Latvijā – 950 eiro.
Jauno ārstu aizbraukšana rezidentūrā
uz citām valstīm rada situāciju, ka pacienti, kuriem nepieciešama
ārsta konsultācija, gaida garās rindās, jo trūkst speciālistu,
uzskata asociācija.
FOTO: No arhīva
