Ārlietu ministrijā 11. aprīlī norisinājās Latvijas
Universitātes Diasporas un migrācijas centra (LU DMPC) jaunāko diasporas
pētījumu prezentācijas pasākums.
Par pētījumu
“Atgriešanās apstākļi un nosacījumi” plašāk stāstīja LU DMPC vadošie pētnieki
Baiba Bela un Mihails Hazans. Pētījumā tika pievērsta uzmanība dažādu
remigrantu grupu vajadzībām, iekļaušanās pieredzei un nākotnes plāniem, kā arī
sniegtas rekomendācijas remigrācijas atbalstam un remigrantu integrācijai.
Īpaši apskatīta jauniešu un senioru remigrācijas pieredze, problēmas, to
risinājumi.
Pētījumā konstatēts, ka noteikti vai drīzāk Latvijā
pēc gada vai tālākā nākotnē sevi redz būtiski mazāk nekā puse abu dzimumu
remigrantu 18–24 gadu un 40–54 gadu vecuma grupā, bet vairāk nekā puse
remigrantu 25–39 un 55+ gadu vecuma grupā. Izņemot 55+ gadus vecus seniorus,
visās vecuma un dzimuma grupās vismaz ap 40 procenti remigrantu nevarēja pateikt,
vai ir atgriezušies Latvijā pavisam. Remigranti saskaras ar dzīves līmeņa
krišanos – naudas ir mazāk un to nopelnīt ir grūtāk.
Remigrantu pēdējā
mītnes zemē pavadītais laiks variē plašā diapazonā – var secināt, ka nekad nav
par agru vai par vēlu piedāvāt tautiešiem ārvalstīs labu iespēju Latvijā.
Tomēr, lai noturētu remigrantus Latvijā, ir svarīgi nodrošināt viņiem dažādu
atbalstu pirms un pēc atgriešanās. Piemēram, daudziem nav skaidra nodokļu
sistēma un sociālās apdrošināšanas iemaksu pārneses jautājumi. Valsts
institūcijām būtu jāatbild uz neskaidrajiem jautājumiem cilvēkiem saprotamā
veidā, nevis sarežģītā juridiskā valodā, kas raksturīga Ministru kabineta
noteikumiem un likumiem. Ļoti svarīgs ir atbalsts piemērota darba
atrašanā.
Pētījums arī parāda,
ka emigrācijas pieredze ļauj vairāk novērtēt to labo, kas Latvijā ir. Piemēram,
kamēr ārvalstīs cilvēks tiek uzlūkots kā imigrants, Latvijā ir iespēja būt
starp savējiem un strādāt ne tikai savai labklājībai, bet izjust savu darbu kā
ieguldījumu labākai Latvijai.
Ar pētījumu
“Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas” iepazīstināja LU
DMPC vadītāja Inta Mieriņa un vadošā pētniece Baiba Bela.
Tradicionāli visplašāko uzmanību pierasts veltīt
ārvalstīs dzīvojošo naudas pārvedumiem uz Latviju. Šādu pārvedumu apjoms 2017.
gadā bija 818 miljoni eiro. Taču Latvijas ekonomikai ievērojamu pienesumu
sniedz arī diasporas tūrisms, attīstību un inovācijas veicina diasporas
investīcijas, kā arī diasporas atbalsts eksporta attīstībai un iesaiste jauno
uzņēmēju mentoringā. Vairāk nekā miljonu eiro gadā diaspora velta labdarībai Latvijā
– gan kā mecenāti, gan ziedotāji.
Kaut grūti izmērāms,
ne mazāk nozīmīgs ir diasporas nemateriālais ieguldījums Latvijā. Ārvalstīs
dzīvojošie ienes Latvijā jaunas idejas, vērtības un prakses, ko zinātnē apzīmē
ar jēdzienu “sociālie pārvedumi”. Latvija daudz iegūst no speciālistu ārvalstīs
gūtajām profesionālajām un personiskajām iemaņām.
Augstāks prasīgums pret valdību un darba devējiem
var radīt spiedienu veidot labāku pārvaldību, kvalitatīvāku komunikāciju ar
sabiedrību, kā arī kvalitatīvākas un labāk apmaksātas darba vietas Latvijā. Ārvalstīs
dzīvojošie ir arī daļa no Latvijas pilsoniskās sabiedrības, piemēram, viņi
aktīvi balso par dažādām likumdošanas iniciatīvām portālā manabalss.lv. Nozīmīgs ir arī diasporas
ieguldījums valsts tēla veidošanā un popularizēšanā pasaulē.
Pētnieki uzsver
diasporas iesaistes un ieguldījuma nozīmīgumu Latvijas attīstībai un aicina
veidot tādu sadarbību, kura sniedz abpusējus ieguvumus. Pētījumi liecina, ka
daudzi ārvalstīs dzīvojošie būtu gatavi palīdzēt un iesaistīties vairāk nekā
viņi to dara šobrīd. Lai veiksmīgāk attīstītu sadarbības potenciālu, ir
jāturpina iesāktais darbs labvēlīgas vides radīšanā sadarbībai ar diasporu –
attiecībā uz tiesisko regulējumu, resursu pieejamību, attieksmi, u.c.
jautājumiem. Ir jāstiprina izpratne, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir vērtība
un globalizācijas apstākļos var līdzdarboties Latvijas veidošanā, lai kurā
pasaules malā dzīvotu.
Pētījumi pilnā
apjomā pieejami Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu
centra mājaslapā.
Foto: pixabay.com
