Noslēdzies nodarbību cikls par drošību uz ūdens. Augustā Jelgavā, Lielupes
labā krasta peldvietā, notika septiņas no astoņām plānotajām bezmaksas
nodarbībām, kuras kopumā apmeklēja 98 bērni un jaunieši vecumā no 8 līdz 17
gadiem. Nodarbības
organizēja Jelgavas pilsētas pašvaldības iestāde “Sporta servisa
centrs” sadarbībā ar biedrības “Peldēt droši” pārstāvi un
sertificētu glābēju Agnesi Gedrovicu un Jelgavas pilsētas Pašvaldības policiju.
Sporta
servisa centrs informē, ka nodarbību mērķauditorija bija bērnu un jaunieši no 8
līdz 17 gadiem, turklāt līdz 14 gadu vecumam – kopā ar vecāku vai aizbildni. “Visaktīvāk nodarbības
apmeklēja bērni vecumā no 8 līdz 10 gadiem. Priecē tas, ka arī pieaugušie, kuri
uz nodarbību bija atnākuši kopā ar bērnu, iesaistījās, uzdeva jautājumus,”
stāsta A.Gedrovica.
Viena no lietām, kas interesēja
kā vecākus, tā bērnus ir drošs inventārs. “Atklājās, ka lielākoties, ejot
peldēties, tiek izmantots tāds nedrošs inventārs kā piepūšamie uzroči,
piepūšami peldriņķi un piepūšamās vestes, kas uzkarstot var pārsprāgt un
apdraudēt dzīvību. Drošākas ir “nūdeles”,
kas izgatavotas no viegla, elastīga putu materiāla, un glābšanas vestes,”
skaidro A.Gedrovica.
Lielu interesi izraisīja arī
praktiskais uzdevums par to, kā ūdenī pareizi atbrīvoties no apģērba. Ja sākumā
dalībnieki domāja, ka peldēt ar visām drēbēm nieks vien būs, tad jau pēc
nopeldētiem pāris metriem domas mainījās. Būtiski ir arī no apģērba atbrīvoties
pareizi, lai atvieglotu ķermeni un tajā pašā laikā nesapītos drēbēs, jo tā var
sākt slīkt.
Nodarbībās A.Gedrovica
novērojusi, ka bērni un jaunieši kopumā par drošību uz ūdens ir zinoši,
piemēram, viņi zina, kāda ir droša pludmale, kāda vieta ir piemērota peldēšanai
un kāda – nav, kā rīkoties, ja otram notikusi nelaime. Tomēr ne vienmēr viņi
paši ievēro drošības prasības, par kurām ir informēti, piemēram, reti
iepazīstas ar izvēlētās peldvietas noteikumiem, ūdens temperatūru. Tāpat bērni
un jaunieši bieži pārvērtē savas spējas. “Prast peldēt nenozīmē tikai
noturēšanos virs ūdens, nopeldēt pāris metrus, nirt zem ūdens. Prast peldēt ir
vairāku ūdens kompetenču kopums. Piemēram, Skandināvijas valstīs ir pieņemts,
ka prast peldēt nozīmē spēt nopeldēt vismaz 200 metrus, tajā skaitā 50 metrus
uz muguras, un pēc šī peldējuma jāizkāpj no ūdens un jājūtas nenogurušam,”
stāsta A.Gedrovica.
Pie nelaimes novest var arī
pārgalvība un izrādīšanās draugiem – kurš labāk ielēks ūdenī, tālāk vai dziļāk
ienirs zem ūdens. “Tas var beigties letāli, jo zem ūdens var būt kāds
koks, betons vai jebkāds cits priekšmets vai arī ūdens nav pietiekami dziļš. Nirstot
var arī sapīties ūdenszālēs vai vienkārši iestāties skābekļa bads,” stāsta
glābēja. Viņa ir pārliecināta, ka par drošību jārunā ir daudz, īpaši ar bērniem
un jauniešiem, jo tikai tā sabiedrība izglītosies, kļūs zinošāka, un visi kopā
mēs varēsim pasargāt sevi un citus no nelaimes gadījumiem uz ūdens.
Speciālisti atzinīgi vērtē
Jelgavas pilsētas pašvaldības nostāju jautājumā par drošību uz ūdens un līdz
šim paveikto. Jelgavas pašvaldība ir
viena no pirmajām valstī, kas jaunāko klašu skolēniem sāka nodrošināt iespēju
bez maksas apgūt peldēt prasmi. Šobrīd bezmaksas obligātās peldētapmācības
nodarbības tiek nodrošinātas pilsētas skolu 1. un 2. klašu skolēniem, kā arī
Veselības veicināšanas programmas ietvaros – sešgadniekiem. Abās oficiālajās
pilsētas peldvietās peldsezonā dežurē glābēji, un katru gadu skolēniem tiek
organizētas nodarbības par drošības jautājumiem.
Foto: Jelgavas pilsētas pašvaldības arhīvs
