«Ja, ņemot vērā applūstošo teritoriju platības, mēs liegtu tajās būvniecību, tad Jelgavā vispār nevarētu celt neko jaunu, jo visa pilsēta pakļauta applūšanas riskam reizi simts gados,» saka Jelgavas reģionālās vides pārvaldes direktors Hardijs Verbelis. Lai šādu likuma normu dēļ nekavētu pilsētu attīstību, likumā vēl tiks precizētas plūdu riska zonas un būvniecības ierobežojumi tajās.
Satversmes tiesa, izskatot sūdzības par Garkalnes un Ādažu novadu teritorijas plānojumu atbilstību Satversmei, spriedumā norādījusi, ka applūstošās teritorijas ar virszemes ūdensobjektiem pilda būtisku funkciju, proti, kalpo par buferzonu, kas pasargā attiecīgo ūdensobjektu no piesārņojuma. Tam piekrīt arī Jelgavas reģionālās vides pārvaldes direktors. Tomēr tādējādi šajās teritorijās nebūtu pieļaujama uzbēršana un būvniecība. Krastos mājas neceļKā stāsta H.Verbelis, pēdējo gadu laikā saņemti vien daži iesniegumi, kuros lūgts izsniegt atļauju ēku būvniecībai Lielupes, Svētes vai Vircavas krastu tiešā tuvumā. Lai gan pārvalde tādu akceptu līdz šim nav devusi, pašvaldības teritorijas plānojums izstrādāts, Aizsargjoslu likuma normu interpretācijā izmantojot citu pieeju. Līdz šim jaunbūvju celtniecības aizliegums noteikts tikai aizsargjoslas platumā, nevis visā teritorijā ar applūdinājuma varbūtību.Patlaban applūstošās teritorijas Jelgavā pielīdzinātas virszemes ūdensobjektu (piemēram, upes un dīķi) aizsargjoslu teritorijai un ar to būtiski tiek ietekmētas pilsētas attīstības iespējas.Ievērojot Satversmes tiesas spriedumā sniegto likuma normu interpretāciju, arī Jelgavas pašvaldībai varētu nākties pārskatīt iepriekš izstrādātos teritorijas attīstības plānus, precizējot būvniecības ierobežojumus plūdu riska teritorijās.Likumu pilnveidos «Mums ir jārūpējas par dabas teritoriju aizsardzību, bet, ņemot vērā būvniecību un pilsētas ekonomisko attīstību, jāparedz iespēja, ka teorētiski iespējamās applūstošās platības daļēji varētu tikt apbūvētas,» «Ziņām» saka Jelgavas pašvaldības vadītājs Andris Rāviņš.Arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns akcentē, ka kopīgās diskusijās jāatrod saprātīgs kompromiss starp vides saudzēšanas pasākumiem un pašvaldību izaugsmes iespējām.To plānots izdarīt, veicot likuma grozījumus.
