Finansējuma sadale, lai atjaunotu autoceļus un būvētu jaunus, kā arī kompensētu pasažieru pārvadājumu radītos zaudējumus pašvaldībām, bija galvenie Latvijas plānošanas reģionu apvienotās sadarbības komisijas sēdē skatītie jautājumi. Zemgales pārstāvjus arī interesēja, kā pēc pievienošanās Šengenas valstu zonai tālāk ar Lietuvu risināt jautājumu par autoceļu atjaunošanu.
Kā skaidro Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, komisijas sēdē, diskutējot par kādreizējo autoceļu uz Igauniju un Lietuvu atjaunošanu, bijis jāatzīst, ka vairāki no tiem atrodas arī Jelgavas rajonā. Tādējādi ceļu atjaunošana sekmētu ekonomisko saišu ar kaimiņvalsti tālāku attīstību. Esot panākta vienošanās, ka Satiksmes ministrija iesaistīsies sarunās ar Lietuvas pusi, lai izlemtu, kurus no ceļiem atjaunot. Notikušas arī pārrunas par pasažieru pārvadājumu organizēšanu nākotnē un ar to saistītajām problēmām, tomēr šajā jautājumā vēl daudz kas neesot skaidrs, jo drīzumā gaidāmi grozījumi likumdošanā. Valsts robežsardze atzinusi, ka iepriekš pārrakto robežu šķērsojošo ceļu atjaunošana ir atbalstāma, jo, tikai nodrošinot robežas šķērsošanu civilizētā un iedzīvotājiem pieņemamā veidā, būs iespēja saglabāt un uzturēt dabā iezīmēto Latvijas valsts robežu. «Nav pieļaujama stihiska un haotiska ceļu atjaunošana, jo gan robežas iezīmēšana dabā, gan izmaiņas tajā ir process, kurā iesaistītas divas puses – Latvija un tās kaimiņvalstis,» piebilst Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību dienesta priekšniece Jevgēnija Korne.
