Vārda
dienas, valsts svētku un atceres dienas, mēness fāzes, praktiski padomi un
lieliskā iespēja pāršķirt jaunu lapu – iemesli, kāpēc cilvēki izvēlas lietot
drukātus kalendārus, ir dažādi. Vairāk nekā puse jeb 57% Latvijas iedzīvotāju
uzskata, ka arī mūsdienu tehnoloģiju laikmetā drukāts kalendārs savu
aktualitāti nezaudēs, jo tas pilda praktisku funkciju, liecina
mazumtirdzniecības franšīzes tīkla “Narvesen” veiktā aptauja.
Saskaņā
ar aptaujas datiem četrās no piecām Latvijas mājsaimniecībām jeb 79%
iedzīvotāju mājās pie sienas vai uz galda ir kalendārs. Īpaši iecienīti ir
sienas kalendāri – tos izvēlas 83% aptaujāto. Vienlīdz aktīvi kalendārus
lieto gan vīrieši, gan sievietes. Mazliet retāk sienas vai galda kalendārus
izmanto jaunieši 18–29 gadu vecumā, taču tieši šajā vecuma grupā tiek pievērsta
vislielākā uzmanība kalendāra dizainam – tas ir galvenais kalendāra
izvēles kritērijs 59% respondentu šajā vecuma grupā.
Svarīgs kalendāra dizains un atzīmētas vārda dienas
“Iegādājoties
kalendāru, cilvēki rūpīgi pārdomā savu izvēli, jo kalendārs būs acu priekšā 365
dienas. Pērn pirklātais bija “Latvijas Avīzes” kalendārs ar dabas skatiem.
Nemainīgi populārākie kalendāri ir ar kaķu tematiku, zirgiem un ziediem.
Kalendāri ar dzīvniekiem ir pieejami īpaši plašā klāstā un katru gadu ir ļoti
pieprasīti. Kopumā šogad pieprasījums pēc kalendāriem audzis par teju 20% un
sagaidāms, ka interese tikai palielināsies,” stāsta “Narvesen Baltija”
Mārketinga daļas vadītāja Ilze Dumceva.
Kalendāra
noformējums ir vissvarīgākais arī sabiedrībai kopumā – gandrīz puse jeb 47%
respondentu norāda, ka tas ir galvenais izvēles kritērijs. Vismazāko nozīmi
kalendāra noformējumam piešķir iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma – tikai 32% aptaujāto
izvēlas kalendāru pēc vizuāliem kritērijiem, lielāku nozīmi piešķirot tā
saturam.
Otrs
būtiskākais faktors, izvēloties kalendāru, ir tas, vai kalendārā atzīmētas
vārda dienas (41%), kam seko Latvijas svētku un atceres dienas (35%), kā arī
praktiski dārzkopības, kulinārijas, veselības veicināšanas, skaistumkopšanas un
citi padomi (11%).
Populāra dāvana gada izskaņā
Lielākoties
(44%) Latvijas iedzīvotāji kalendārus iegādājas ieraduma pēc vai aiz cieņas
pret tradīciju, jo mājās vienmēr ir bijis kalendārs. Vīrieši, izrādās, ir
konservatīvāki un vairāk seko tradīcijām: 51% vīriešu pretstatā 37%
sieviešu atzīst, ka kalendāru iegādājas
aiz ieraduma. Vēl 27% aptaujāto ir svarīgi sekot līdzi vārda un valsts svētku dienām
(27%). Bet 20% atzīst, ka kalendāru neiegādājas paši, taču saņem dāvanā. 61%
aptaujas dalībnieku arī paši ir kādam dāvinājuši kalendāru, un īpaši populāra
dāvana tā ir Vidzemē (70%), krietni apsteidzot citus novadus.
“Kalendārs
ir lieliska Jaunā gada dāvana, īpaši tad, ja zināt saņēmēja gaumi un to, kas
viņam kalendārā šķiet vissvarīgākais. Labs kalendārs jau vēsturiski ir bijis ne
tikai datumu virknējums, bet īsta padomu krātuve,” atgādina Ilze Dumceva.
Vairāk
nekā puse Latvijas sabiedrības ir pārliecināti – digitālās tehnoloģijas kārtīgu
drukātu kalendāru neapdraud, jo kalendārs pilda praktisku funkciju. Vēl trešā
daļa uzsver, ka kalendārs ir nezūdoša vērtība un sava veida latviskā identitāte
– tikai dažas valstis pasaulē var lepoties ar vārda dienu kalendāru. Bet 12% ir
pārliecināti, ka ar laiku drukāti kalendāri tomēr izzudīs un tos pilnībā
aizstās plānotāji viedierīcēs; tehnoloģiju triumfam visbiežāk tic jaunieši
18–29 gadu vecumā (18%).
Aptauja
veikta sadarbībā ar datu ieguves un apstrādes kompāniju “Norstat” šā gada novembrī, aptaujājot
1009 Latvijas iedzīvotājus 18–74 gadu vecumā.
Foto: publicitātes
