Iedzīvotāju neuzticēšanās partiju popularitātes reitingiem sasniegusi augstāko līmeni kopš 2013.gada, kad rīkots pirmais šāds pētījums, liecina aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.
Uz jautājumu, vai var uzticēties partiju popularitātes reitingiem, kurus atspoguļo Latvijas masu saziņas līdzekļi, pozitīvu atbildi šogad snieguši 24% respondentu. Savukārt pirms septiņiem gadiem, līdzīgi kā pērn jūnijā, uz tādu pašu jautājumu apstiprinoši atbildēja 26% aptaujāto.
62% respondentu šogad pauduši, ka politisko spēku reitingiem uzticēties nevar, un SKDS dati liecina, ka neuzticēšanās procents šogad ir augstākais kopš 2013.gada. Vēl pirms gada šādu viedokli izteikuši 54% aptaujāto, bet 2013.gadā tā domājuši 53%. Vismazāk to, ka netic reitingiem, bijis 2014.gadā, kad negatīvu atbildi izvēlējušies 47% aptaujas dalībnieku.
Vēl 14% aptaujāto šogad bijušas grūtības atbildēt uz jautājumu. Salīdzinājumā ar pērnā gada jūniju, šādu respondentu skaits ir samazinājies – pagājušajā gadā atbildi “grūti pateikt” izvēlējusies piektdaļa aptaujāto.
“Manuprāt, šie dati ar labs kontrarguments pret diezgan plaši izplatīto pārliecību, ka reitingi ir labs manipulāciju instruments. Ka cilvēki balso tā, kā viņiem “liek” reitingu stabiņi. Jo kā gan sabiedrisko domu un rīcību var būtiski ietekmēt informācija, kurai diez ko neuzticas,” aptaujas rezultātus komentēja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.
Viņaprāt, pamatcēlonis šādai sabiedrības attieksmei pret partiju reitingiem izriet no lielas sabiedrības daļas attieksmes pret politiku kopumā, ka nekas, kas saistīts ar politiku, tostarp partiju popularitātes mērījumi, nav un nevar būt tīrs.
Aptaujā, lai noskaidrotu iedzīvotāju uzticēšanos partiju popularitātes reitingiem, katru gadu piedalās aptuveni 1000 respondentu.
Foto: no arhīva
