Latvijā 22% iedzīvotāju savu finanšu situāciju vērtē kā drīzāk sliktu vai ļoti sliktu, aģentūru LETA informēja “SEB bankā”, atsaucoties uz Finanšu labklājības indeksa aptaujas datiem.
Kopumā 48% iedzīvotāju savu pašreizējo finanšu situāciju raksturo kā vidēju, bet katrs ceturtais to vērtē kā drīzāk labu. Savukārt 17% to vērtē kā drīzāk sliktu, bet 5% – kā ļoti sliktu. Aptuveni 5% respondentu ir pilnībā apmierināti ar savu pašreizējo finanšu situāciju.
“SEB bankas” finanšu pratības mentore Linda Šablinska skaidro, ka šis vērtējums ir cieši saistīts ar to, vai un cik regulāri iedzīvotāji veido uzkrājumus. Aptaujas dati liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzkrājumus veido regulāri – 28% atliek naudu katru mēnesi, bet vēl 27% krāj regulāri, lai gan ne katru mēnesi. Tieši šajā iedzīvotāju grupā dominē vidējs vai pozitīvs finanšu situācijas vērtējums, savukārt negatīvs noskaņojums sastopams salīdzinoši reti.
Šablinska norāda, ka pretēji tam 14% respondentu uzkrājumus neveido vispār, un tieši šajā grupā koncentrējas augstākais īpatsvars cilvēku, kuri savu finanšu situāciju raksturo kā sliktu vai ļoti sliktu.
“Kopumā iezīmējas skaidra tendence – jo regulārāk cilvēki veido uzkrājumus, jo pozitīvāk viņi vērtē savu pašreizējo finanšu situāciju neatkarīgi no ienākumu līmeņa,” pauž Šablinska.
Vērtējot savu pašreizējo situāciju 45% iedzīvotāju norādījuši, ka viņu ienākumi ļauj segt ikdienas izdevumus pārtikai un apģērbam un reizēm pat nedaudz uzkrāt, taču neļauj uzreiz veikt lielākus pirkumus, piemēram, iegādāties sadzīves tehniku. Vienlaikus 15% iedzīvotāju atzīmējuši, ka ienākumi pietiek vien pārtikai, bet vēl ap 3% – ka nepietiek pat pārtikas iegādei.
Sievietes biežāk nekā vīrieši norādījuši uz grūtībām segt ikdienas vajadzības, savukārt vīrieši biežāk atzīmējuši, ka var atļauties lielākus pirkumus. Izteiktākais finansiālais spiediens vērojams vecuma grupā no 30 līdz 59 gadiem, savukārt, salīdzinot reģionus, Rīgā dzīvojošie biežāk nekā mazpilsētu un lauku iedzīvotāji jūtas finansiāli stabilāki.
Kā norāda Šablinska, fakts, ka gandrīz puse sabiedrības dzīvo bez iespējas veikt lielākus pirkumus un tikai daži procenti jūtas patiesi finansiāli brīvi, nozīmē, ka pat neliels cenu kāpums vai neparedzēti izdevumi var ātri radīt nopietnu spriedzi mājsaimniecību budžetos.
Iedzīvotāju aptauju, pēc “SEB bankas” pasūtījuma, 2026. gada februārī veica uzņēmums “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
