Latvijā 25% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem vēlētos pensionēties līdz 50 gadu vecumam, bet vēl 26% jauniešu vēlētos pensionēties vecumā no 50 līdz 55 gadiem, aģentūru LETA informēja “Investoru festivāla” rīkotāji, atsaucoties uz “SEB bankas” un “Norstat Latvija” veikto aptauju.
Vien 9% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi turpināt strādāt līdz pensijas vecumam, pat ja viņiem būtu iespēja pensionēties āgrāk, liecina aptaujas dati.
Ja būtu finansiālā iespēja, aptuveni 20% Latvijas iedzīvotāju vēlētos doties pensijā 51-55 gadu vecumā, bet 28% – 56-60 gadu vecumā. Savukārt 11% gribētu pārtraukt darba gaitas vēl pirms 50 gadu sasniegšanas.
Vienlaikus aptaujas dati liecina, ka vīrieši kopumā ir gatavi strādāt nedaudz ilgāk nekā sievietes. Piemēram, vecumā līdz 60 gadiem pensijā vēlētos doties 63% sieviešu un 54% vīriešu. Pārējie vīrieši ir gatavi strādāt ilgāk.
Īpaši izteikta vēlme strādāt mazāk, nekā tas ir noteikts valstī, ir jauniešu vidū – starp respondentiem vecumā no 18 līdz 29 gadiem vairāk nekā puse jeb 51% nevēlētos strādāt ilgāk par 55 gadiem, savukārt 30-39 gadus vecu iedzīvotāju vidū tā domā 42%. Tikai 7% divdesmitgadnieku būtu ar mieru doties pensijā valstī noteiktajā vecumā, bet starp trīsdesmitgadniekiem tādu ir divreiz mazāk (4%).
“Investoru festivāla” organizatore Inta Buša norāda, ka šāda sabiedrības attieksme arvien biežāk tiek saistīta ar tā dēvēto “FIRE” kustību (“Financial Independence, Retire Early”). Tās pamatā ir mērķtiecīga finanšu neatkarības sasniegšana, kas ļauj doties pensijā agrāk un dzīvot no uzkrājumiem vai pasīvajiem ienākumiem.
Tomēr aptaujas dati rāda, ka septiņi no desmit Latvijas iedzīvotājiem vēlētos doties pensijā agrāk, nekā šobrīd noteikts likumā, tomēr vienlaikus 31% aptaujāto neveic ieguldījumus un neplāno to sākt.
Lielākais šķērslis ieguldīšanai Latvijā joprojām ir brīvo līdzekļu trūkums – vairāk nekā puse aptaujāto uzskata, ka nevar atļauties regulāri investēt (53%). Otrs biežākais iemesls ir zināšanu un pārliecības trūkums (36%).
Daļa iedzīvotāju arī atzīst, ka baidās zaudēt naudu (22%) vai tiem šobrīd ir citas finanšu prioritātes, piemēram, kredītu atmaksa un ikdienas izdevumi (28%). Tajā pat laikā daudzi cilvēki pieļauj investīciju uzsākšanu nākotnē, lai gan to atliek uz vēlāku laiku.
“SEB bankas” uzkrājumu, ieguldījumu un pensiju piedāvājuma vadītājs Oļegs Andrejevs norāda, ka ieguldīšana ir ilgtermiņa pasākums. Atšķirībā no naudas krāšanas “zeķē” vai parastajā bankas kontā, ieguldīšanā būtiska loma ir saliktajiem procentiem jeb faktam, ka nauda pelna naudu. Piemēram, sākot ieguldīt 20 gadu vecumā ar 25 eiro mēnesī un ik pēc pieciem gadiem dubultojot ikmēneša ieguldījuma summu, līdz tā sasniedz 200 eiro, līdz 50 gadu vecumam iespējams uzkrāt kapitālu virs 108 000 eiro, pieņemot, ka gada ienesīgums ir 7%. Ja visu šo laiku būtu krāts “zeķē”, summa būtu 46 500 eiro.
Šogad “Investoru festivāls” notiks 6. jūnijā VEF Kvartālā. “Investoru festivālā 2026” finanšu eksperti, uzņēmēji un ieguldītāji uz trīs skatuvēm – galvenās, tehnoloģiju un jauno investoru – diskutēs par to, kā veidot kapitālu ilgtermiņā un nodrošināt sev lielāku brīvību nākotnē. Pasākuma organizatori uzsver, ka, pieaugot sabiedrības vēlmei pēc agrākas pensionēšanās un lielākas finanšu neatkarības, investīciju pratība kļūst par vienu no svarīgākajām prasmēm.
“Investoru festivāls” ir ikgadējs pasākums, kurā vienuviet satiekas investori, uzņēmēji un finanšu jomas eksperti, lai dalītos pieredzē, analizētu aktuālās tirgus tendences un meklētu jaunas investīciju iespējas.
Aptauju 2026. gada februārī veica “Norstat Latvija”. Tajā piedalījās 1008 respondenti visā Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
