Latvijā 57% strādājošo ir spējuši
veiksmīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem Covid-19 pandēmijā,
un tie nav ietekmējuši darba produktivitāti, secināts pētījumu
kompānijas “Kantar” veiktajā aptaujā.
Tostarp 30% norādījuši, ka Covid-19
pandēmija kopumā drīzāk nav ietekmējusi viņu darba
produktivitāti, bet 27% pauduši viedokli, ka tā nav atstājusi
ietekmi uz produktivitāti.
Savukārt 39% aptaujāto atzinuši, ka
Covid-19 situācija ir ietekmējusi viņu darba produktivitāti,
tostarp 24% norādījuši, ka Covid-19 pandēmija drīzāk ir
ietekmējusi viņu produktivitāti, bet 15% pauduši, ka Covid-19
pandēmija ir ietekmējusi viņu darba produktivitāti.
Pēc aptaujas datiem, 7% strādājošo
skatījumā Covid-19 situācijā viņu darba produktivitāte ir
uzlabojusies, kamēr 32% strādājošo atzīmējuši, ka darba
produktivitāte ir samazinājusies.
Aptaujā secināts, ka Covid-19
situācija salīdzinoši biežāk ir ietekmējusi produktivitāti
strādājošajiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, izglītības nozarē
strādājošajiem un vadītājiem. Savukārt salīdzinoši retāk
jaunie apstākļi ir ietekmējuši strādnieku un lauksaimniecības
nozares darbinieku produktivitāti.
Produktivitāte salīdzinoši biežāk
nekā strādājošo vidū kopumā ir uzlabojusies darbiniekiem ar
salīdzinoši augstākiem ienākumiem, kā arī Pierīgā
dzīvojošajiem. Savukārt salīdzinoši biežāk ir pazeminājusies
izglītības nozarē strādājošajiem, kā arī strādājošajiem,
kuri dzīvo trīs cilvēku ģimenē.
Tiem strādājošajiem, kuri ir
saskārušies ar produktivitātes izmaiņām, papildus jautāts arī
par galvenajiem aspektiem, kas ietekmējuši šīs izmaiņas.
Salīdzinoši visbiežāk kā
produktivitāti veicinoši aspekti minēti, ka, strādājot
attālināti, ir vieglāk koncentrēties darbam – tā atbildējuši
47% no respondentiem, kuru produktivitāte uzlabojusies. Savukārt
31% atzinuši, ka darba vieta ir piemērota un ērta, 20% minējuši,
ka pieaugusi uzticēšanās no vadības puses, bet 15% atzīmējuši,
ka kolēģi ir kļuvuši atsaucīgāki un atvērtāki sadarbībai.
Vienlaikus starp produktivitāti
kavējošiem aspektiem salīdzinoši biežāk minēts tas, ka darbā
ir nemitīga trauksme, neskaidrība par nākotni – tā norādījuši
47% no respondentiem, kuru produktivitāte samazinājusies. Savukārt
35% no respondentiem, kuriem produktivitāte samazinājusies,
atzinuši, ka produktivitāti kavē tas, ka ir ierobežotas
socializēšanās iespējas ar kolēģiem, 33% pauduši, ka ir neziņa
par darba situāciju un stabilitātes trūkums, bet 31% norādījuši,
ka darba slodze ir pieaugusi.
“Kantar” pētījumu eksperte
Dace Goško atzina, ka ir pozitīvi, ka gan uzņēmumi, gan arī paši
strādājošie ir kopumā veiksmīgi pielāgojušies jaunajiem
apstākļiem un pārliecinoši lielākajai daļai strādājošo
produktivitāte ir saglabājusies nemainīga vai pat pieaugusi.
“Tāpat redzams, ka lielākoties faktori, kas kavē strādājošo
produktivitāti ir saistīti ar kopējo situāciju valstī un lielo
neskaidrību par nākotni. Tādēļ, normalizējoties situācijai
plašākā mērogā, vajadzētu būt vērojamām arī pozitīvām
izmaiņām attiecībā uz darba vidi, tostarp produktivitāti,”
viņa pauda.
Aptauja veikta no 2021.gada 25. līdz
27.maijam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 770
strādājošo. Aptauja interneta vidē ir reprezentatīva strādājošo
kopumam.
Foto: no arhīva
