Ārkārtējās situācijas laikā, tiešsaistē mācības notiek tikai daļā
gadījumu, liecina izglītības nozares uzņēmuma “Edurio” veiktās
skolēnu, skolotāju un vecāku aptaujas,
Kā trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes
komisijas sēdē atklāja uzņēmuma pārstāvis Gatis Narvaišs, skolotāju aptaujā
atklājās, ka 38% tiešsaistē nenodrošina nevienu mācību stundu un 32% atzīst, ka
dažas no tām. Taču 12% skolotāju aptaujā atklājuši, ka visas mācību stundas
nodrošina tiešsaistē un 11% skolotāji, ka lielāko daļu.
Tāpat “Edurio” veiktā aptauja atklāja, ka
saziņai ar vecākiem, skola visbiežāk jeb 91% gadījumu izmanto
“E-klasi” un 63% – “Whatsapp” lietotni, taču telefona
zvanus uztur 31% skolu.
Vienlaikus aptauja ir atspoguļojusi vecāku iesaisti
attālinātajā mācību procesā. Aptauja liecina, ka ceturtdaļa vecāku velta mazāk
nekā vienu stundu, lai palīdzētu savām atvasēm mācību procesā, 32% velta vienu
līdz divas stundas, taču 13% tam velta vairāk nekā piecas stundas. Narvaišs
uzsvēra, ka laika apjoms būtiski atšķiras pa klasēm, jo vairāk laika vecāki
velta palīdzot sākumskolēniem.
Tāpat Narvaišs pastāstīja, ka vecāki 74% vecāku
atzina, ka palīdz savām atvasēm saprast mācību uzdevumus un 41% vecāku palīdz
bērniem pildīt uzdevumus, tādējādi neļaujot bērniem pašiem to izdarīt.
Pēc “Edurio” pārstāvja paustā, visas
aptaujātas puses norādījušas, ka tām pieaugusi slodze attālināto mācību
procesā. 44% skolotāju to min, kā vienu no trim faktoriem, kas sagādā
vislielāko izaicinājumu.
Attālināto mācību procesā, kā izaicinājums uzskatāms
arī atgriezeniskās saites nodrošināšana, teica Narvaišs. 32% skolotāju aptaujā
norādīja, ka tas esot izaicinoši un aptuveni 20% skolēnu norādījuši, ka
atgriezenisko saiti saņem par mazāko daļu iesniegto darbu vai vispār to
nesaņem.
“Eudurio” esot visus iegūtos rezultātus
nosūtījuši skolu dibinātājiem, kopā ar Valsts izglītības satura centra (VISC)
un “Skola2030” secinājumiem.
Runājot par nākotni, Narvaišs atklāja, ka pastāv
riski, ka palielināsies plaisa starp skolām un skolēniem, jo skolēnu slodzes
starp skolām esot ļoti atšķirīgas. Arī tehniskais nodrošinājums 87% ģimeņu esot
bijis pietiekams, tomēr 11% atzina, ka nav pietiekams. No tiem – aptuveni pusei
trūka dators.
Riski esot arī attiecībā uz skolēnu socializēšanos, jo
tā esot ļoti dažāda. Ir skolēni, kuri tiekas visu laiku ar saviem skolas
biedriem un ir tādi, kuri nekad netiekas. Narvaišs prognozēja, ka var būt
skolēni, kuri nesocializējas un izkritīs no klases kolektīva.
VISC vadītājs Guntars Catlaks sēdē uzsvēra, ka šie
dati ir iegūti uzsākot attālināto mācību procesu, proti, no 30.marta līdz
2.aprīlim un centrs apsver iespēju atkārtot šādu aptauju, domājot par mācību
gada noslēgumu, lai redzētu vai VISC ieteikumi ir atstājuši ietekmi uz
attālināto mācību procesu.
Arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD)
pārstāvis Rolands Ozols uzsvēra, ka dienests šobrīd veic kvalitatīvu izpēti par
attālināto mācību ietekmi uz izglītības kvalitāti. Tas tiekot veikts aktuālajās
akreditācijās, izmantojot interviju iespējas un Ozols prognozēja, ka rezultāti
būs pieejami vasaras beigās.
Taču kopumā provizoriskie rezultāti uzrādot līdzīgu
situāciju “Edurio” pētījuma rezultātiem. Vienlaikus IKVD pārstāvis
uzsvēra, ka skolām ir ļoti atšķirīgs tehniskais nodrošinājums ir lielas
atšķirības tajā, kā skolas īsteno mācības.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka novērojams konfliktu
skaita pieaugums, tostarp konfliktu skaits ģimenē.
“Edurio” aptaujā piedalījās 23 316 skolēni,
9657 skolotāji un 27 078 vecāki.
Kā ziņots, ņemot vērā Covid-19 radīto ārkārtējo
situāciju, no marta vidus mācības visās Latvijas skolās un augstskolās notiek
attālināti.
Foto: pixabay.com
