Augstākās tiesas Senāta senatoru kolēģija nolēmusi uz laiku liegt izpildīt Jelgavas tiesas spriedumu, ar kuru dota zaļā gaisma no jelgavniekiem Renāra un Dairas Majoriem par labu SIA «Zemgales pērle» īpašniekam Jānim Freidenfeldam piedzīt it kā parādu 236 176,07 latu apmērā.
Tik lielas parādsaistības viņiem radušās, iespējams, fiktīvi slēgtu aizdevuma līgumu dēļ. «Ziņas» pērn rudenī jau aprakstīja epopeju, kā starp Majoru ģimeni un SIA «Zemgales pērle» saimnieku J.Freidenfeldu audzis konflikts. Sākumā abu pušu attiecības bija visnotaļ draudzīgas, bija pat kopīgs bizness. Tad Majori nolēma no J.Freidenfelda iegādāties jaunuzceltu māju 3.līnijā Jelgavā. Dažu mēnešu laikā, uzticoties «Zemgales pērles» īpašniekam, R.Majors parakstīja virkni dokumentu, neiedziļinoties to saturā. «Papīros» parādījās arvien jaunas summas, tika it kā aizdota nauda, taču reāli Majoru bankas konts papildināts netika. Zīmīgi, ka līgumos tika iekļauta arī Zemgales šķīrējtiesa, kā arī noteikts, ka visas domstarpības, kas varētu rasties starp abām pusēm, izšķirs tikai šī instance. Jāpiebilst, ka Zemgales šķīrējtiesu vada Jānis Rozentālbergs, kurš ir personiski pazīstams ar J.Freidenfeldu, turklāt abus saista arī dažādi darījumi. Tādēļ var pieļaut, ka šķīrējtiesas lēmumi ļāvuši firmai «Zemgales pērle» un tās īpašniekam iedzīvoties uz klientu rēķina, izmantojot viņu nezināšanu.Zemgales šķīrējtiesa pērn 8.aprīlī nosprieda, ka Majori J.Freidenfeldam ir parādā aizdevuma summu 91 184,12 latu apmērā, 142 800 latu kā līgumsodu par parāda neatdošanu, kā arī šķīrējtiesas procesa izdevumus 2191,95 latu apjomā. Kopā šīs summas veido 236 176,07 latus. Pagājušā gada 2.septembrī Jelgavas tiesa lietu skatīja pirmajā instancē. Tā nolēma, ka Zemgales šķīrējtiesas spriedums ir taisnīgs, un izsniedza izpildrakstu šķīrējtiesas lēmuma piespiedu izpildei. Tas nozīmē, ka tiesu izpildītājam piespiedu kārtā (īpašumu pārdošana un citi līdzekļu ieguves veidi) no Majoriem jāpiedzen šie 236 176 lati.Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Maizītis 23.oktobrī parakstījis protestu par Jelgavas tiesas spriedumu. Ģenerālprokurors uz trim lappusēm pamatojis lūgumu Augstākās tiesas Senātu apturēt Jelgavas tiesas lēmuma izpildi. J.Maizītis arī lūdza Senātu atzīt, ka minētais Jelgavas tiesas spriedums atceļams un lieta jānodod izskatīšanai tai pašai tiesai citā sastāvā.Izskatot ģenerālprokurora protestu, Augstākās tiesas senatori decembrī secinājuši, ka J.Maizīša lūgums apturēt Jelgavas tiesas sprieduma izpildi ir apmierināms. Savukārt protests nodots izskatīšanai kasācijas instances tiesas sēdē, kas gan tik drīz nenotiks. Senatori atzinuši, ka protestā par Jelgavas tiesas spriedumu «ietverta norāde uz būtisku procesuālo tiesību normu pārkāpumu».Jāpiebilst, ka šis ir jau vismaz piektais zināmais gadījums, kad Jelgavas tiesa pēdējo gadu laikā lēmusi par labu «Zemgales pērlei» un apmierinājusi Zemgales šķīrējtiesas spriedumus no jelgavniekiem piedzīt it kā parādus daudzu desmitu tūkstošu latu apjomā. Visos gadījumos Augstākā tiesa atzinusi, ka Jelgavas tiesas spriedumi bijuši prettiesiski, tādēļ lietas mūsu pilsētas tiesai uzdots skatīt no jauna, bet citā sastāvā. Atkārtoti izskatot lietas, lemts, ka spriedumi atceļami un apšaubāmie parādi nemaz nav piedzenami. Jelgavas tiesā līdz šim nav ņemts vērā, ka Augstākā tiesa jau 2006.gadā norādīja – izpildrakstu tiesa nedrīkst izsniegt, jo līgumi, kur kā vienīgais strīdu šķīrējs iekļauta šķīrējtiesa, pēc būtības bijuši nelikumīgi.
