“Es esmu agronome
tāpēc, ka mana mamma Velga Lejniece ir agronome,” tik vienkārši
savu profesijas izvēli jaunībā pamato Dagnija Hincenberga no
Ozolnieku novada “Lazdiņiem”. Viņas ikdiena lielā mērā
aizrit uzņēmumā “Agro BASF”, kur viņa strādā par pārdošanas
vadītāju un konsultē lauksaimniekus par augu aizsardzības
līdzekļiem.
Taču Dagnija arī ir agronome savas ģimenes saimniecībā “Lazdiņi”, ko vada vīrs Oļegs un kas atrodas Lielupes krastā Salgales pagastā pie pašas Ozolnieku un Bauskas novada robežas. “Lazdiņi” ir tapuši 90. gadu sākumā klajā laukā. Viņas tēva vecāku Veras Antonijas un Arnolda Lejnieku lauku mājas “Renceles” atrodas puskilometru nostāk. 90. gadu sākumā, kad vecajiem īpašniekiem un viņu pēctečiem atjaunotā Latvijas valsts atdeva padomju varas nacionalizētos īpašumus, “Rencelēs” vēl atradās kolhoza “Draudzība” iecirknis. Kopsaimniecības kopsapulce nolēma, ka jaunajiem zemniekiem Hincenbergiem mantotās zemes vietā jādod zeme nedaudz atstatus. Tā arī radās “Lazdiņi” – jauna saimniecība ar māju lauka vidū. “Veiksme bija tā, ka, pirmajā saimniekošanas gadā 12 atgūtajos hektāros iesējot rudzus, mēs nopelnījām tik daudz, ka pietika naudas pirmajam traktoram MTZ-80. Šodien tas liekas neiespējami, ka no 12 hektāru ražas var nopirkt traktoru, bet tolaik, kad mainījās rubļi, repši un lati, kritās un auga naudas vērtība, tāda veiksme varēja gadīties,” bezbēdīgu fragmentu “Lazdiņu” tapšanas vēsturē atklāj Dagnija Hincenberga. “Es jūtu pateicību, ka man pieder gabaliņš šīs zemes, ko mantoju no vecvecākiem un pret ko man ar atbildību ir jāizturas,” agronome nopietni piebilst.
Foto: Ruslans Antropovs. Visu rakstu lasiet 17.jūnija “Zemgales Ziņās”
