Amatpersonas cer, ka diskusijas reģionos rosinās iedzīvotājus citādi raudzīties uz nabadzību un aktīvāk iesaistīties atstumtības mazināšanā.
Novecojusi un vajadzībām neatbilstoša izglītības sistēma, iedzīvotāju pasivitāte un nespēja uzņemties atbildību par savu dzīvi, niecīgais pašnodarbināto un mazo uzņēmēju skaits – šie un citi faktori vakar Jelgavā notikušajā diskusijā tika minēti kā galvenie iemesli, kāpēc Latvijā krīze radījusi tik lielu nabadzību un kāpēc nesokas ar tās drīzu novēršanu. Aptuveni 26 procenti iedzīvotāju Latvijā ir pakļauti nabadzības riskam, liela daļa no viņiem – jaunieši, klātesošos ar skarbo realitāti iepazīstināja labklājības ministrs Uldis Augulis. Tāds pats esot vidējais rādītājs Zemgalē, krietni mazāks procents ir Rīgā un tās apkārtnē, savulaik Latgalē tādi esot vairāk nekā 40 procenti iedzīvotāju.Nevalstisko organizāciju pārstāvji aicināja padomāt par asociācijām, kas pārtikušiem cilvēkiem saistās ar nabadzīgajiem, piemēram, tādiem stereotipiem pilniem secinājumiem kā «ja grib, darbu vienmēr var atrast» vai «lielākā daļa sociālo palīdzību izmanto ļaunprātīgi, jo negrib strādāt». Kā norādīja biedrības «Integrācijas centrs» pārstāve Guna Garokalna-Bihela, šajos priekšstatos daudz kas varētu būt mainījies, jo, piemēram, lepna māja ne vienmēr liecina par īpašnieku turību, turklāt aizvadītais pusgads ir liela mācība visiem, jo nezinām, kādā situācijā paši varam nonākt.Plašāk lasiet rīt «Zemgales Ziņu» 6.marta numurā.*Drukātas avīzes saturs pieejams arī portālā zz.lv, ko var atrast sadaļā «Avīze» vai spiežot šeit .*Reģistrējoties portālā, tā konta papildināšana iespējama, spiežot šeit .*Tāpat portālā iespējams abonēt avīzi, par ko sīkāka informācija – šeit .
