Šā
gada augustā Latvijas zinātnieki dosies ekspedīcijā uz Svalbāras
arhipelāgu, lai līdz šim tālākajā vietā uz Ziemeļiem pētītu
tās ledājus un pieledāja vidi, turpinot attīstīt polāro
pētījumu jomu Latvijā. Šī būs jau sestā zinātnieku
ekspedīcija uz Arktiku, bet pētījumi Svalbārā tiks veikti
pirmoreiz. Līdz šim īstenotas ekspedīcijas Islandē, Grenlandē
un Antarktikā, informē viens no ekspedīcijas dalībniekiem
Kristaps Lamsters.
Ekspedīcijā
dosies Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu
fakultātes ģeologi un pētnieki Dr. ģeol. Kristaps Lamsters, Dr.
ģeol. Jānis Karušs, doktorants Pēteris Džeriņs un zinātniskā
institūta “BIOR” pētnieks Ingus Pērkons.
Iepriekš
gan Grenlandes, gan Antarktikas ekspedīcijas atbalstīja SIA “Ceļu
būvniecības sabiedrība “Igate””, un uzņēmums atsaucās arī
gaidāmajai polārajai ekspedīcijai, finansiāli to atbalstot. Savā
darbībā “Igate” ir īstenojusi vairākus struktūrfondu
projektus, lai uzņēmuma darbība būtu saudzīgāka klimatam un
videi. Saviem “zaļajiem projektiem” uzņēmums izmantoja
pieejamo fondu finansējumu, savukārt, atbalstot polārās
ekspedīcijas, “Igates” vadība saskatījusi iespēju arī paši
ko dot.
“Ņemot
vērā to, ka uzņēmuma darbība ir saistīta arī ar ceļu būves
materiālu ražošanu un izejvielu ieguvi, tostarp arī ar ģeoloģisko
izpēti, “Igate” ar lepnumu atbalsta savā ziņā “savējos”,
par kādiem uzskata LU ģeologus. Mūs atkal un atkal priecē arī
tas, ka Latvijas polārpētnieki dodas pretī jauniem izaicinājumiem,
kas ir radniecīgi mūsu pieejai biznesā,” uzskata “Igates”
valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns.
Ekspedīcijas
laikā pētījumu bāze būs Nikolaja Kopernika universitātes Toruņā
(Polija) polārstacija, kura atrodas uz arhipelāga lielākās salas
– Špicbergenas. Tā ir lielākā Norvēģijas sala, kas novietota
aptuveni starp Norvēģiju un Ziemeļpolu, un tā būs līdz šim
tālākā vieta uz ziemeļiem, kur latvieši pētījuši ledājus.
60
procentus no Svalbāras arhipelāga klāj ledāji, starp kuriem
daudzus var dēvēt par pulsējošiem ledājiem. Pēc vairākus
desmitus vai līdz pat 150 gadu perioda, šie ledāji uzvirzās dažu
gadu garumā ar ātrumu, kurš var sasniegt vairākus desmitus metru
dienā. Lai gan lielākā daļa ledāju atkāpjas klimata pārmaiņu
ietekmē, pulsējošu ledāju uzvedība joprojām ir līdz galam
neizskaidrots fenomens. Pielietojot tādas ģeofizikālās pētījumu
metodes kā radiolokāciju un mikroseismiku, zinātnieki veiks
mērījumus, lai noskaidrotu ledus biezumu, termālo struktūru un
zemledāja/iekšledāja noteces tīkla attīstību. Ar bezpilota
gaisa kuģu un ģeoradara palīdzību tiks izveidoti zemledāja un
ledāja virsmas trīsdimensionāli modeļi, kas ļaus izprast gan
ledāju dinamiku pagātnē, gan prognozēt nākotnes tendences.
Pieledāja
teritorijā zinātnieki ievāks paraugus, lai analizētu plaša
diapazona noturīgo organisko piesārņotāju (NOP) klātbūtni.
Iegūtie rezultāti ļaus raksturot tieši tādu NOP klātbūtni,
kuriem raksturīga migrācija caur atmosfērā esošajiem aerosoliem,
kā arī sniegs padziļinātu informāciju par ķīmisko „pirkstu
nospiedumu”, kuru atstāj specifiska NOP grupas savienojumu klase –
hlorētie parafīni.
Par ekspedīciju uz Antarktiku skatāma dokumentāla filma “Antarktīdas vilinājums” vietnē “Youtube” (https://www.youtube.com/watch?v=6QiGHIvNqTw).
Foto:
publicitātes
