Raugoties uz citu Eiropas valstu Covid-19 piemaksu un kopējo
veselības aprūpei piešķirto līdzekļu apjomu, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB)
aicina pārskatīt nozares nākamā gada finansējumu un piemaksu apmēru, liecina
LĀB amatpersonām nosūtītā vēstule.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir nosūtījusi vēstuli
Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru Kabinetam, tajā skaitā arī Veselības
ministrijai, kurā lūdz vēlreiz izskatīt jautājumu par veselības aprūpes
finansējumu šajā un nākošajos gados. Vēstulē LĀB vērš uzmanību, ka
kaimiņvalstīs un citās Eiropas valstīs veselības aprūpei un pacientu ārstēšanai
tiek novirzīti daudz lielāki līdzekļi, un arī piemaksas par darbu Covid-19
apstākļos ir ievērojami lielākas nekā Latvijā.
LĀB prezidente Ilze Aizsilniece atzīmē, ka Lietuvā piemaksas
slimnīcās strādājošajiem mediķiem ir pat līdz 100%, bet Latvijā tās nav
lielākas par 20% jeb vidēji tie ir pārdesmit līdz 100 eiro vienam cilvēkam.
“Latvijas mediķi pašlaik strādā uz spēku izsīkuma un izdegšanas robežas,
tāpēc niecīgais atlīdzības palielinājums nav pieņemams un vēlreiz parāda
politiķu attieksmi pret veselības nozari un tajā strādājošajiem,” uzsver
Aizsilniece.
Vienlaikus LĀB prezidente norāda, ka veselības aprūpes
savlaicīga nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem ir valsts drošības un
attīstības jautājums.
Viņas ieskatā vienlaicīgi un nekavējoties ir jārisina
jautājums par nepietiekamo finansējumu visa veida pacientu izmeklējumiem,
ārstēšanai un rehabilitācijai. “Pašlaik nevis politiķi, bet iedzīvotāji un
darba devēji paši meklē tam risinājumu, iegādājoties privātās veselības
apdrošināšanas polises, bet tas nav stratēģiski pareizi!” akcentē LAB
prezidente.
“Ir jādomā par veselības aprūpes pakalpojumu
pieejamības uzlabošanu visiem iedzīvotājiem, ne tikai tiem, kuru darba devējiem
vai pašiem ir šāda iespēja,” skaidro Aizsilniece.
Nākamā gada budžetā rasti 183 miljoni
eiro, kas tiks atvēlēti iepriekš paredzētajai veselības aprūpes darbinieku
darba samaksas paaugstināšanai.
Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš pauda,
ka šogad bija jāprotestē pacientiem, jo vairākām vajadzībām papildu līdzekļi
nākamgad nav paredzēti.
Viņķele uzsvēra, ka Veselības ministrija prasīja
piešķirt līdzekļus, taču valdības apstiprinātajā nākamā gada budžetā netika
paredzēta nauda tādu akūtu “ugunsgrēku dzēšanai”, kā uzlabojumi
onkoloģiskajā palīdzībā, pieejas kompensējamiem medikamentiem palielināšana,
atbalsts psihiskajai veselībai un paliatīvajai aprūpei un papildu valsts
apmaksātas rezidentu vietas.
Foto: no arhīva
