Lielākie tirdzniecības centri ir iepazinušies ar ministriju
izstrādātajiem Covid-19 pandēmijas jaunajiem ierobežojumu variantiem un uzsver
– Latvijā nedrīkst pieļaut Lietuvas kļūdas, tirdzniecības centros ļaujot ieiet
tikai vakcinētiem pircējiem, pavēstīja Nekustamā īpašuma
attīstītāju alianses (NĪAA) pārstāvji.
Tā vietā ir jāspēj nodrošināt pieeja pirmās
nepieciešamības preču veikaliem un vakcinācijas punktiem tirdzniecības centros,
kuros vakcinējas teju ceturtdaļa sabiedrības, kā arī jāņem vērā gaisa
kvalitātes un ugunsdrošības jautājumi, ieviešot jaunus ierobežojumus
tirdzniecībā, uzsvēra NĪAA pārstāvji.
Tirdzniecības centri jau vairākkārt pauduši nostāju
par to, ka pārtikai, medikamentiem un citām pirmās nepieciešamības precēm ir
jābūt pieejamām visos veikalos, tostarp tirdzniecības centros, pilnīgi visiem
iedzīvotājiem vienādi, bet citu veikalu apmeklēšanai iespējams izskatīt prasību
uzrādīt derīgu sertifikātu.
Dalījums pirmās un otrās nepieciešamības preču
veikalos jau ir pastāvējis iepriekšējos augstas saslimstības periodos un
pierādījies kā praksē realizējams un efektīvs, pauda NĪAA pārstāvji. Veikalu
dalījumu veikt ir organizatoriski vienkārši, ņemot vērā saimniecisko darbību
statistiskās klasifikācijas jeb NACE kodus, kas pietiekami precīzi atspoguļo
veikala pamatprodukciju.
Vienlaikus ar pirmās nepieciešamības preču veikaliem
pieejamiem jābūt arī tirdzniecības centros izveidotajiem vakcinācijas punktiem,
kas kļuvuši par vakcinācijas procesa neatņemamu sastāvdaļu, uzskata NĪAA.
“Tirdzniecības centri ir līdzdarbojušies
vakcinācijas procesā, atverot 17 vakcinācijas punktus visā Latvijā, kuriem
katrs tirdzniecības centrs piešķīris vidēji 150 kvadrātmetrus lielu telpu,
nepiestādot par to nomas maksu. Statistika apliecina, ka šobrīd tie ir viena no
galvenajām vakcinācijas vietām. Kopā augustā vakcīnu saņēmis aptuveni 141 000
cilvēku, no kuriem 24,8% jeb 35 000 vakcinācijas procesu veikuši tieši
tirdzniecības centros. Ja turpmāk tiktu liegta ieeja tirdzniecības centrā bez
derīga sertifikāta, tas ievērojami bremzētu vakcinācijas procesu valstī, tādējādi
vēl vairāk paildzinot ierobežojumu periodu,” pauda NĪAA valdes
priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
NĪAA pārstāvji uzsvēra, ka tirdzniecības centri ir
epidemioloģiski droša vide, kur atrasties gan vakcīnas saņemšanai, gan ikdienas
pirkumu veikšanai – to nodrošina arī ēku augstā gaisa kvalitāte. Tieši to
zinātnieki, piemēram, Pasaules Veselības organizācija, Masačūsetsas Tehnoloģiju
institūta pētnieki un Apvienotās Karalistes pētnieki (“Environmental and
Modelling group”) izceļ kā vienu no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē
vīrusa izplatību telpās.
Visi lielākie tirdzniecības centri Latvijā ir aprīkoti
ar profesionālām, jaudīgām gaisa ventilācijas sistēmām, kas nodrošina visa
telpu gaisa pilnīgu apmaiņu pat 20 minūšu laikā, skaidroja NĪAA pārstāvji.
Tātad pat līdz trīs reizēm stundā viss gaiss tirdzniecības centrā nomainās,
nodrošinot to, ka līdz ar katru pircēju plūsmu vairums potenciālo vīrusa daļiņu
tiek izvadītas no ēkas. Tādējādi tirdzniecības telpās ar ventilācijas palīdzību
tiek uzturēts ļoti zems CO2 līmenis – vidēji 395 līdz 660 daļas uz miljonu
(ppm).
Tāpat NĪAA pārstāvji uzsvēra, ka, plānojot
ierobežojumus, uzmanība jāpievērš arī ugunsdrošības jautājumiem. Ierobežojumu
kontekstā ir izskanējusi ideja veidot fiziskus norobežojumus tirdzniecības
centros, lai, piemēram, nevakcinētos pircējus novirzītu tikai uz pirmās
nepieciešamības preču veikaliem.
“Šāds risinājums – izvietot fiziskas barjeras vai
šķēršļus tirdzniecības centru koplietošanas telpās – var radīt nopietnas
problēmas evakuācijas procesā, jo tas neatbilst ēkas plānojumam un evakuācijas
plāniem. Lai no šādiem riskiem izvairītos, tirdzniecības centri aicina valdību
meklēt drošus un no ekonomiskā viedokļa racionālus risinājumus, kas ļautu
uzlabot epidemioloģisko situāciju valstī, neapdraudot cilvēku vispārējo drošību
un neradot atkārtotus draudus uzņēmējdarbībai,” pauda NĪAA pārstāvji.
NĪAA apvieno nozīmīgākos nozares dalībniekus, lai
panāktu ilgtspējīgu nekustamo īpašumu nozares izaugsmi, vienoti to pārstāvētu
valsts un pašvaldību līmenī, kā arī aktualizētu nekustamo īpašumu attīstītāju
un investoru lomu Latvijas ekonomikā.
Foto: pixabay.com
