No nākamā gada 1.aprīļa cenu starpība starp lētākajām un
dārgākajām līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zālēm nedrīkstēs pārsniegt
100% slieksni, šodien lēma valdība, atbalstot grozījumus Ambulatorajai
ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas
kārtībā.
Veselības ministrija (VM) iecerējusi no nākamā gada
1.aprīļa īstenot dažādus pasākumus, lai mazinātu pacienta līdzmaksājuma apmēru
par kompensējamo zāļu iegādi. Viens no pasākumiem ir cenu starpības
ierobežojuma noteikšana starp lētākajām un dārgākajām līdzvērtīgas
terapeitiskās efektivitātes zālēm.
Kā skaidroja VM, Latvijā šī cenu starpība dažkārt ir
pat virs 300%. Tikmēr valsts apmaksātā daļa tiek aprēķināta no lētāko
līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu cenas.
Piemēram, asinsrites slimību gadījumā valsts apmaksā
zāles 75% apmērā, bet realitātē valsts kompensācijas apmērs vidēji ir tikai 44%
no zāļu cenas, jo daudzi pacienti lieto dārgākās līdzvērtīgas terapeitiskās
efektivitātes zāles.
No pagājušā gada oktobra zālēm, kuru cena vairāk nekā
par 100% pārsniedza lētāko līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu cenu,
tā bija jāsamazina par 20% vai līdz 100% atšķirības slieksnim, savukārt no šī
gada oktobra cena jāsamazina vēl par 20% vai līdz šim atšķirības slieksnim.
Nacionālā veselības dienesta dati gan rāda, ka līdz
2018.gada beigām būtiskas atšķirības pacientu līdzmaksājumos vēl netika
novērotas, kā rezultāta, ministrijas ieskatā, cenu mazināšanas process ir
turpināms.
VM uzsvēra, ka izmaiņas stājas spēkā pakāpeniski,
proti, iesniedzējiem iesniegums cenas samazinājumam jāiesniedz ne vēlāk kā līdz
2020.gada 1.februārim. VM uzskata, ka tādējādi iesniedzējiem tiek dots samērā
garš laika periods, kādā pielāgoties paredzētajām izmaiņām.
Cenu starpības ierobežošana nav vienīgais pasākums,
kuru VM iecerējusi, lai mazinātu kompensējamo zāļu cenu. Vēl VM iecerējusi
noteikt, ka, veicot kompensējamo zāļu cenu salīdzināšanu ar citu valstu cenām,
zāļu vai medicīnisko ierīču cena nedrīkst būt augstāka par šo zāļu vai
medicīnisko ierīču otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai
vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un
Ungārijā, kā arī nepārsniedz šo zāļu vai medicīnisko ierīču ražotāja
realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.
Veicot grozījumus, VM ņēmusi vērā zāļu ražotāju
iebildumus, kuros teikts, ka zemākā cena starp šīm valstīm nebūtu samērīga un
kavētu jaunu medikamentu ienākšanu. Šī iemesla dēļ VM saglabājusi principu, ka
cena nedrīkst pārsniegt lētāko cenu Baltijā un tai jābūt otrajai lētākajai
starp pārējām references valstīm.
Tāpat ar grozījumiem VM noteikusi, ka no nākamā gada
1.aprīļa, izrakstot kompensējamās zāles, jālieto zāļu vai vispārīgais
nosaukums. Saskaņā ar grozījumiem ārsts, izrakstot recepti, var lietot firmas
nosaukumu tikai gadījumos, kad ir medicīniska rakstura nosacījumi, piemēram,
zināma blakusparādību rašanās, lietojot kompensējamo zāļu sarakstā esošās
lētākās līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles vai, piemēram, šaura
terapeitiskā indeksa zāļu izrakstīšanas gadījumā.
VM uzsvēra, ka zāļu vispārīgā nosaukuma izrakstīšanai
jābūt vismaz 70% gadījumu no visa gada laikā kopējā izrakstīto zāļu daudzuma.
Grozījumi arī paredz – ja kompensējamo zāļu sarakstā
ir divas vai vairākas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles ar zemāko
kompensācijas bāzes cenu, aptiekas pienākums ir savos krājumos turēt visas
lētākās zāles. VM uzskata, ka ar šādu soli tiek stiprināta iespēja pacientam
veikt izvēli no visa kompensējamo zāļu sarakstā esošā lētāko līdzvērtīgas
terapeitiskās efektivitātes zāļu klāsta.
Nacionālais veselības dienests vairākus gadus rīkojis
kampaņu “Ārstējies nepārmaksājot!”, lai atgādinātu iedzīvotājiem par
iespēju ietaupīt līdzekļus, izvēloties lētāko no līdzvērtīgas iedarbības
medikamentu klāsta. Pērn oktobrī dienesta pārstāvji informēja, ka Latvijas
iedzīvotāji ik gadu pārmaksā teju 25 miljonus eiro par zālēm, kurām ir pieejama
lētāka alternatīva ar līdzvērtīgu terapeitisko efektivitāti.
Foto: pixabay.com
