Lai saudzētu savu veselību, karstajās
dienās Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD)
mediķi iesaka pēc iespējas mazāk dienas vidū uzturēties
tiešajos saules staros, informē NMPD galvenā sabiedrisko
attiecību speciāliste Arita Freimane.
Tāpat mediķi rekomendē uzņemt
šķidrumus pietiekamā daudzumā, izvēlēties atbilstošu apģērbu,
kā arī rūpēties par bērniem un sirmgalvjiem.
Šajās dienās noteikti nevajadzētu
visu dienu gulšņāt pludmalē, dienas vidū rušināties dārzā
vai ilgstoši veikt fiziski smagu darbu. Tāpat tveice nav piemērots
laiks aktīvai sportošanai, sevišķi laikā, kad saule ir
visintensīvākā – no plkst.11 līdz 15.
Bīstami ilgstoši atrasties saulē ir
maziem bērniem, viņiem ieteicams uzturēties ēnā vai vēsās
iekštelpās. Svarīgi ir raudzīties, lai bērni regulāri padzertos
un, uzturoties ārā, valkātu cepuri vai lakatiņu. Nekādā
gadījumā nedrīkst atstāt mazuļus vienus pašus mašīnā un
slēgtās telpās. Tāpat bērni var pārkarst, guļot nevēdinātās
un karstās iekštelpās, kā arī ilgstoši uzturoties ratiņos.
Dienests aicina ņemt vērā, ka
ilgstoša karstuma ietekme var saasināt hronisku slimību norises
gaitu, tāpēc ar ģimenes ārstu jāpārrunā, kā karstajās dienās
pasaudzēt savu veselību. Cilvēkiem, kuri slimo ar hroniskām
saslimšanām, tostarp sirds asinsvadu slimībām, karstā laikā
precīzi jāievēro ārsta norādījumi par medikamentu lietošanu.
Īpaša uzmanība karstajās dienās
nepieciešama slimniekiem, kuri ir piesaistīti pie gultas un paši
nevar par sevi parūpēties – viņiem jānodrošina telpu pietiekamu
vēdināšanu un atdzesēšanu, kā arī pietiekamu šķidruma
daudzuma uzņemšanu, aicina NMPD.
Arī seniori, īpaši tie, kuri vecāki
par 75 gadiem, ir pakļauti pārkaršanas riskam. Gados vecākiem
cilvēkiem būtiski ieklausīties savā organismā un ievērot īpašu
piesardzību. Senioriem, tāpat kā bērniem, labāk uzturēties ēnā
un labi vēdinātās telpās, kā arī dzert ūdeni pietiekamā
daudzumā.
Nevēdināti, pārkarsuši biroji un
darbs slēgtās, uzkarsušās telpās arī var radīt risku cilvēka
veselībai, tāpēc jāparūpējas par telpu pietiekamu vēdināšanu
un atvēsināšanos arī tajās strādājošiem.
Karstā laikā mediķi iesaka uzņemt
šķidrumu vairāk nekā parasti – padzerieties vēl pirms parādās
slāpes. Ieteicams pamīšus lietot vēsu ūdeni ar augļu sulu vai
minerālūdeni. Tāpat tiek rekomendēts nelietot alkoholu, stipru
kafiju un tēju, jo šie dzērieni pastiprina dehidratāciju jeb
ķermeņa atūdeņošanos.
Vienlaikus tiek mudināts plānot savu
dienu tā, lai varētu izvairīties no karstuma un pēc iespējas
vairāk atrastos labi vēdināmās telpās. Ja iespējams,
neuzturieties ilgstoši atklātā saulē.
Ja tomēr jādodas ārā, jāvalkā
cepure un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes. Tāpat būtu jāņem
līdzi pietiekamu daudzumu ūdens, kā arī jālieto saules
aizsargkrēms.
Pilsētās uz ielas būtu jāturas
vairāk ēnas pusē, kā arī jāmeklē atvēsinājums telpās ar
kondicionēšanas iekārtām, piemēram, veikalos vai kafejnīcās.
Lai atvēsinātos, varētu vairākas
reizes dienā iet vēsā dušā, vannā vai norīvējieties ar slapju
dvieli.
Mediķi tostarp aicina ievērot
piesardzību peldoties. Pārkarsis cilvēks nedrīkst strauji iet
peldēties aukstā ūdenī, uzsver NMPD.
Palīdzības sniegšanai pārkaršanas
gadījumā cietušais būtu jānovieto pusguļus vēsākā vietā vai
ēnā, jāatģērb un jāmitrina ar vēsu ūdeni cietušā piere,
kakls vai krūtis. Tostarp jādot dzert vēsu ūdeni un jārada gaisa
plūsma. Nepieciešamības gadījumā būtu jāizsauc Neatliekamo
medicīnisko palīdzību.
Ja karstajā laikā rodas veselības
problēmas, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai, iepriekš
sazinoties telefoniski, jāvēršas pie dežūrārsta, dodieties uz
steidzamās medicīniskās palīdzības punktu.
Vakaros no plkst.17 līdz plkst.8 un
brīvdienās visu diennakti mediķa padomu var saņemt, zvanot uz
ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001.
Bet, ja veselības stāvoklis strauji
pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta
temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi,
krampji vai samaņas zudums – nekavējoties jāmeklē palīdzību
slimnīcu uzņemšanas nodaļā vai zvanot uz 113.
Foto: no arhīva
