Noslēdzoties iepirkuma procedūrai par tiesībām
veikt meliorācijas darbus Jaunsvirlaukas pagastā, uzvarējusi SIA “Kulk”, kas
tos apņēmusies veikt par 142 757 eiro bez PVN. Pašlaik norit dokumentācijas
gatavošana būvdarbu atļaujas saņemšanai, darbus plānots īstenot līdz
septembrim, ziņo Jelgavas novada pašvaldībā.
Staļģenes ciema lietus kanalizācijas atjaunošana skars ciema
centra teritoriju no Staļģenes vidusskolas līdz sociālās aprūpes centra
teritorijai, ietverot Jaunsvirlaukas pagasta pārvaldes ēkas un IKSC “Līdumi”
pamatu drenāžas izbūvi. Meliorācijas darbu būvprojekta risinājumos ietilpst
virszemes ūdeņu uztvērēju, kanalizācijas sūkņu stacijas, meniķa un spiediena
dzēšanas akas, lietus kanalizācijas cauruļvadu un arī lietus kanalizācijas akas
izbūve.
“Grāvju uzturēšana un noteces atjaunošana būtu jāveic
regulāri. Valstī par šo jautājumu netika domāts gadiem, savukārt pašvaldība tam
pastiprināti pievērš uzmanību jau kopš novada pastāvēšanas. Problēmas slēpjas
pieejamajā finansējumā, jo valstī nav mērķtiecīgas stratēģijas šo jautājumu
risināšanai apdzīvotu vietu teritorijās, atbalsts pieejams tikai
lauksaimniecības un meža zemju meliorācijas sistēmu sakārtošanai, kas nav ciemu
teritorijas,” stāsta Jelgavas novada Īpašuma pārvaldes Infrastruktūras un
saimnieciskā nodrošinājuma nodaļas meliorācijas inspektors Ingars Rozītis.
Lielākās problēmas ir saistītas ar meliorācijas sistēmas
nolietošanos un nepieciešamību to atjaunot pilnībā vai pārbūvēt. Tas ir iemesls
sūdzībām, ka drenāžas sistēmas bojājuma dēļ nevar nodrošināt ūdeņu novadi un
tie iekļūst pagrabā, tādējādi bojājot ēkas svarīgākos konstruktīvos elementus –
pamatus, tiesa gan, situācijā, ja problēmai ir regulārs raksturs un tā
atkārtojas bieži.
“Jelgavas novadam kā maizes klētij zemes lietošanas
īpatsvars, protams, pārsvarā ir lauksaimniecība. Galvenokārt tās ir māla
augsnes, kurām kvalitatīva nosusināšanas sistēmas darbība ir svarīgs
nosacījums, lai laikus varētu uzsākt pavasara agrotehniskos pasākumus, bet
rudenī tos varētu veikt ilgāk. Par mazdārziņu teritorijām sūdzības tiek
saņemtas arī ziemā, kad nav aktīvais augu veģetācijas periods. Visbiežāk
cilvēki sūdzas par stāvošu ūdeni dārziņos, par lieku mitrumu augsnē, kas traucē
kultūraugu kvalitatīvas ražas iegūšanai. Šādas sūdzības tiek saņemtas pat
februārī, un iedzīvotājiem būtu jāsaprot, ka klimata mainības rezultātā
Zemgalē, lai arī zemi neklāj sniega sega, pat februārī vēl skaitās dziļa ziema
un ūdens lāmu veidošanās uz laukiem un dārzos ir normāla parādība. Visbiežāk
ūdens uz laukiem novērojams, ja pēc ilgāka sala perioda bezsniega apstākļos ir
sekojuši ilgstoši nokrišņi lietus veidā. Šādā gadījumā ūdens nespēj iesūkties
augsnē un nokļūt drenāžas sistēmā, tāpēc ilgtermiņā ir jādomā par lauka vai
dārza virsūdeņu novades iespējām, izmantojot dabīgo reljefa slīpumu. Visbiežāk
tiek novērots, ka komposta kaudzes iedzīvotāji veido tieši joslā starp grāvi un
mazdārziņa iekopto platību, kas traucē virszemes ūdeņu noteci grāvī,” skaidro
I.Rozītits.
Ciemos dzīvojamo māju tuvumā visbiežākās sūdzības ir par
nestrādājošu lietusūdens savākšanas sistēmu, kur katrā gadījumā ir jāmeklē
individuāls risinājums. Jāņem vērā, ka ciematos esošā infrastruktūra –
ūdensvads un saimnieciskā kanalizācija, elektroapgādes pazemes tīkli, sakaru
tīkli – ne vienmēr ļauj atjaunot esošo sistēmu, jo tas nav iespējams jauno
komunikāciju aizsargjoslu dēļ.
Pašvaldība ik gadu no 2012. gada atvēl finansējumu
meliorācijas sistēmu uzturēšanai, lai risinātu ūdeņu novadi ciemu un mazdārziņu
teritorijās, atsevišķi vēl tiek īstenoti lielāki projekti ciematu lietus
kanalizācijas un meliorācijas tīklu atjaunošanai un paplašināšanai.
2020. gadā plānots veikt Vircavas vidusskolas ēkas pamatu
drenāžu un vidusskolas Platones filiāles stāvlaukuma lietusūdeņu savākšanas
sistēmas atjaunošanas darbus.
Foto: Jelgavas novada pašvaldība
