Ģirts Ruģelis: “Bija tādi vadībai pietuvinātie darbinieki, varbūt var teikt “astoņkājis”, kam tika maksāts nezin par ko”

Negaidīti pēc vēlēšanām 21. jūlijā darbs tika uzteikts Jelgavas novada pašvaldības kapitālsabiedrības “Jelgavas novada KU” vadītājam Ģirtam Ruģelim. Pirms nepilna gada – 2024. gada oktobrī – “Zemgales Ziņas” publicēja interviju ar Dinu Stašānu, kas arī bija atcelts no “Jelgavas novada KU” vadītāja amata. Gan D. Stašāns, gan Ģ. Ruģelis iestājas pret pašvaldības uzņēmuma izsaimniekošanu, nelikumībām amatpersonu darbībā. D. Stašānam aizejot, Rietumzemgales prokuratūra uzsāka kriminālprocesu par bijušā “Jelgavas novada KU” vadītāja Dzintara Cāzera “iespējamām prettiesiskām darbībām, izšķērdējot pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļus”. Savukārt Ģ. Ruģelim aizejot, policijā ir iesniegta sūdzība par sociālās saziņas vietnē “Facebook” profilā “Jelgavas acs” ievietotu rakstu. “Jelgavas acs” anonīmais veidotājs, ziņojot par Ģ. Ruģeļa atbrīvošanu no ieņemamā amata, publicēja viņa fotogrāfiju melnā rāmī un kā “nekrologa” autoru norādīja: “Sērojošais Jelgavas novada KU” kolektīvs.”

Pagaidām ne 2024. gada maijā ierosinātais kriminālprocess, ne policijas resoriskā pārbaude nav rezultējusies ar tālāku darbību. “Jelgavas novada KU” ir iecelts jauns pagaidu valdes loceklis – Ilmārs Upenieks. Turklāt Jelgavas novadā ir parādījies jauns privāts daudzdzīvokļu namu apsaimniekotājs – “Priedes nami”. “Zemgales Ziņas” aicināja Ģ. Ruģeli uz sarunu.

– Ar kādām domām jūs 2025. gada aprīlī sākāt vadīt uzņēmumu “Jelgavas novada KU”?

Mani darbam “Jelgavas novada KU” uzaicināja vēl joprojām esošais Jelgavas novada izpilddirektora vietas izpildītājs un pašvaldības kapitāldaļu turētājs Kaspars Sniedzītis. Bijām iepriekš pazīstami. Tā tas pašvaldību vidē ir ierasts – vairāk vai mazāk visi cits citu pazīst. Iepriekš biju strādājis Jelgavas valstspilsētas pašvaldības uzņēmumā “Zemgales EKO”, tad arī Tukuma novada pašvaldībā, vēl pirms tam SIA “Rīgas meži”. Izglītību esmu ieguvis Latvijas Lauksaimniecības universitātē (tagad LBTU), kur ieguvu bakalaura grādu 1999. gadā, un Latvijas Universitātē. Esmu zemes ierīcības inženieris, un man ir maģistra grāds vadības zinībās.

Vēl pirms stāšanās “Jelgavas novada KU” pagaidu valdes priekšsēdētāja amatā sapratu, ka te viss nav, kā nākas. Lai uzņēmums turpinātu darboties, 2024. gadā novada pašvaldība tā pamatkapitālā bija spiesta ieguldīt pusmiljonu eiro. Līdzīgs pašvaldības atbalsts saņemts arī agrāk. 2024. gada jūnijā, kad noslēdzās divu pašvaldības kapitālsabiedrību – “Jelgavas novada KU” un “Ozolnieku OKSDU” – apvienošana, uzņēmumu apņēmās vadīt Antra Aksne. Iepriekš viņa “Jelgavas novada KU” bija vadījusi deviņus gadus. Šoreiz viņa šajā amatā nostrādāja tikai divas nedēļas. Neko nepaskaidrojot, Antra Alksne aizgāja. Šogad maijā no darba “Jelgavas novada KU” aizgājusi arī uzņēmuma valdes locekle Irina Malahovska. Iepazīstoties ar uzņēmuma grāmatvedības dokumentiem, vēlējos saprast, vai uzņēmums ir dzīvotspējīgs un to var izvilkt no lejupslīdes vai arī viss jau ir nogremdēts. Apskatot tikai divus norēķinu kontus, no kuriem tika maksāti rēķini, es sapratu, ka uzņēmums ir spējīgs attīstīties, ja vien to godprātīgi vada, neizsaimnieko tā līdzekļus. Tad sapratu, ka izlases veidā pārbaudīt rēķinus nav jēgas – nepieciešams izveidot komisiju un izanalizēt visus ārējos maksājumus piecu gadu griezumā, lai saprastu, kam un par ko uzņēmums maksājis, vai maksājumi ir pamatoti un par reāliem darbiem. To tagad dara pārmaiņu koalīcija Jelgavas valstspilsētas pašvaldībā. Kaut kas līdzīgs būtu jāveic arī Jelgavas novadā, īpaši jau “Jelgavas novada KU” . Tomēr izrādījās, ka novadā ir pietiekami ietekmīgas personas, kam šī mana vēlēšanās izpētīt, kur ir “Jelgavas novada KU” attīstības problēmas, nelikās atbalstāma. Varu secināt, ka tādēļ arī man tika uzteikts darbs. Pašvaldības mājaslapā publicētais atlaišanas iemesls – kavēta iepriekšējā gada atskaites iesniegšana – man neliekas pamatota. No otras puses, nevaru žēloties – man aizejot, 2025. gada pirmajā pusgadā uzņēmums strādājis ar vairāk nekā 100 tūkstošu eiro peļņu, man arī samaksāja atlaišanas pabalstu, kas liekas par lielu uzņēmumam, kam nupat bija finanšu problēmas. Bez darba nepalikšu. Tagad atpūšos – darbojos laukos ar vienpadsmit bišu saimēm.

– Kā vērtējat uzņēmuma “Priedes nami” ienākšanu daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā Jelgavas novadā?

Man ir aizdomas arī par to, ka “Jelgavas novada KU” ir nopludināta informācija par maksātspējīgām daudzdzīvokļu mājām, kurām ir uzkrājums. Privātais namu apsaimniekotājs “Priedes nami” apsaimniekošanā ņem tikai labās, nevis problēmu mājas. “Priedes nami” pieder agrākajam “Jelgavas novada KU” darbiniekam Ērikam Priedem, kas strādāja kopā ar “Jelgavas novada KU” tagadējo darbinieku Uldi Lonertu (abi bijuši uzņēmuma Iepirkumu komisijas vadītāji). Turklāt Lonerts ir agrākās Jelgavas novada izpilddirektores Līgas Lonertes vīrs. Viņš ir saistīts ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. “Priedes namiem” no daudzdzīvokļu māju uzkrājumiem (tā ir daudzdzīvokļu māju, nevis uzņēmuma “Jelgavas novada KU” nauda) šogad tika pārskaitīti vairāk nekā 50 tūkstoši eiro. Man diemžēl nav pārliecības, ka šī nauda tiks izlietota godprātīgi. Cik zinu, “Priedes namiem” nav tādu resursu, lai uzņēmums spētu apsaimniekot daudzdzīvokļu ēkas. Jūlijā tie aicināja par partneri “Jelgavas novada KU”.

– Cik pieņemama, jūsuprāt, ir situācija, ka “Priedes nami” piedāvā sadarboties ar “Jelgavas novada KU” māju apsaimniekošanā?

Manuprāt, tas nav ne ētiski, ne racionāli. Taču cilvēki šādam apsaimniekotājam ir piekrituši.

– Vai varat paskaidrot, kā, jūsuprāt, “Jelgavas novada KU” tika maksāts par darbiem, kuri varbūt arī nav izpildīti?

“Jelgavas novada KU” ir ap 120-130 darbinieku. Lielais vairums godprātīgi veic savus pienākumus, bet ir tādi vadībai pietuvinātie, varbūt var teikt, “astoņkājis”, kam tiek maksāts nezin par ko. Piemēram, 2021. gada martā “Jelgavas novada KU” noslēdza līgumu ar jau minēto uzņēmumu “Priedes nami” par vecā ūdenstorņa nojaukšanu Glūdas pagastā. “Priedes namiem” par to tika samaksāti 4945 eiro. Taču tajā laikā uzņēmuma īpašnieks Ēriks Priede bija “Jelgavas novada KU” darbinieks, kura darba joma tieši bija celtniecība un demontāža. Par to viņš saņēma algu “Jelgavas novada KU”. Vēl tāds fakts – “Jelgavas novada KU” noslēdza individuālu līgumu par būvprojektu izstrādi un būvuzraudzību, piemēram, ar JNKU uzņēmuma darbinieci Anitu Krūmiņu. Nolīgtā summa – pieci tūkstoši eiro. Rēķini izrakstīti un samaksāti, bet ne es, ne arī 2023. gadā Zemgales rajona tiesa nevarēja atrast kādus dokumentus, kas apliecinātu, ka līgumā noteiktie darbi tiešām ir veikti. Var piebilst, ka Anita Krūmiņa bija “Jelgavas novada KU” Iepirkumu komisijas locekle.

Es biju domājis, ka Antra Alksne “Jelgavas novada KU” ir vadījusi nevainojami, taču nez kāpēc viņa 2018. gada 7. februārī ir slēgusi līgumu ar SIA “Grāmatvedības pakalpojumi” valdes locekli Dzintaru Cāzeru par to, ka viņa uzņēmums apkalpos SIA “Jelgavas novada KU”. Samaksa – 1300 eiro mēnesī. Tajā laikā Dzintars Cāzers bija “Jelgavas novada KU” finanšu direktors, kura amata pienākumi paredzēja veikt grāmatveža pienākumus. Zīmīgi, ka tieši ar šo pašu uzņēmumu SIA “Grāmatvedības pakalpojumi” (sakrīt uzņēmuma reģistrācijas numurs) Antra Alksne noslēdza līgumu arī 2024. gada 26. jūlijā (laikā, kad vadīja “Jelgavas novada KU” divas nedēļas). Tikai šoreiz “Grāmatvedības pakalpojumu” valdes loceklis bija nevis Dzintars Cāzers, bet Ēriks Priede. Ieskatoties Uzņēmumu reģistrā, atklājas, ka patiesā labuma guvējs uzņēmumā SIA “Grāmatvedības pakalpojumi” tomēr ir Dzintars Cāzers. Taču 2024. gadā nolīgtā pakalpojuma cena jau bija krietni lielāka par to, ko nolīga 2018. gadā. Ne vairs 1300 eiro mēnesī, bet gan līdz 9999! Man nav ziņu, ka šo naudu tiešām “Jelgavas novada KU” būtu maksājis. Diemžēl tādu piemēru, kas liek aizdomāties par izsaimniekošanu, ir daudz.

– 2024. gada oktobrī jūsu priekštecis “Jelgavas novada KU” Dins Stašāns intervijā “Zemgales Ziņās” teica, ka viņu un viņa domubiedrus uztrauca sistemātiski darījumi par ievērojamām summām ar uzņēmumiem, kuri, kā minimums, ir tiešā interešu konfliktā ar uzņēmuma bijušo valdes locekli Dzintaru Cāzeru un Iepirkumu komisijas vadītājiem Uldi Lonertu un Ēriku Priedi. Vairākiem ārpakalpojuma sniedzējiem, piemēram, SIA “MP Agency”, īpašnieks Māris Priede ir “Jelgavas novada KU” vadībai pietuvinātā Ērika Priedes brālis. Tad arī paša Ērika Priedes uzņēmumi, SIA “Elegro”, kam SIA “Priedes nami” sniedza grāmatvedības pakalpojumus. Kā vērtējat Stašānu kā trauksmes cēlēju?

Stašāns uzstājās Jelgavas novada domē, sniedza interviju “Zemgales Ziņām”. Tam droši vien bija sava ietekme uz pašvaldību vēlēšanu rezultātu, ka agrākā pašvaldības izpilddirektrore Līga Lonerte netika ievēlēta domē. Uz leju kandidātu sarakstā tika nobīdīts arī viņas vietnieks Ingus Zālītis. Man nav ziņu, ka Līga Lonerte vai Ingus Zālītis būtu guvuši kādu personīgu labumu no pašvaldības kapitālsabiedrības “Jelgavas novada KU” izsaimniekošanas. Taču izpilddirektorei, vietniekam, manuprāt, vajadzēja redzēt un novērst, ka tiek izsaimniekota ilgu laiku maksātnespējīgā pašvaldības kapitālsabiedrība “Jelgavas novada KU.”

Par Stašānu kā “Jelgavas novada KU” vadītāju es varētu pateikt arī kritiskas lietas. Viņš nav balts un pūkains – kā mēs ikviens.

– Diezgan lielas pārmaiņas noris Jelgavas pašvaldībā. Kāds bija jūsu kontakts un sadarbība ar veco Jelgavas valstspilsētas vadību, kas jūs atlaida no darba pašvaldības kapitālsabiedrībā “Zemgales EKO”?

Es toreizējam Jelgavas mēram Andrim Rāviņam un vēl tagadējai izpilddirektorei Irēnai Škutānei godīgi izklāstīju visu par konstatētajām neskaidrībām uzņēmumā. Viņi man pateicās par darbu un atlaida. Viss bija solīdi. Bet par atkritumu apsaimniekošanu Jelgavā man ir savākta vesela mape. Manuprāt, tolaik Jelgava nevirzījās pietiekami strauji uz to, ka atkritumu poligonā tiktu noglabāts arvien mazāk atkritumu, kā to prasa ES. Par to varam runāt nākamreiz.

ILVARS KUNIGS, PROKURORS

Pēc SIA “Ozolnieku KSDU” valdes locekļu Normuda Talča un Dina Stašāna sūdzības kriminālprocess par SIA “Ozolnieku KSDU” bijušā valdes locekļa [vārds, uzvārds] iespējamām prettiesiskajām darbībām, izšķērdējot pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļus, ir uzsākts 2024. gada 11. aprīlī, kad tika atcelts Valsts policijas atkārtoti pieņemtais lēmums par atteikšanos uzsākt šo kriminālprocesu. Tātad prokuratūrai un policijai bija dažāda izpratne par notikušo.

Process vēl aizvien ir izmeklēšanas stadijā. Strīdos par pašvaldības naudas līdzekļu izlietojumu likumu un noteikumu ir daudz. Vēl nav skaidrs, vai tas tiks kvalificēts kā noziedzīgs nodarījums. Lielāka skaidrība par lietas virzību būs septembra beigās. Ir divi varianti: vai nu prokuratūra ceļ apsūdzību tiesā, vai arī lieta tiešām tiek izbeigta.