Ar uzrunām un mācītāja
svētību šodien atklāts atjaunotais veterinārārsta mikrobiologa
Kristapa Helmaņa piemineklis Tērvetes Kalnamuižas kapos.
“Esam lepni, ka tieši Tērvetē 1848. gada 3. jūnijā piedzima šis slavenais un ievērojamais cilvēks. Ir liels prieks, ka pēc 80 gadiem piemineklis ir atjaunots un atguvis savu autentisko izskatu,” uzrunājot klātesošos, atzina Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika.
Kristaps Helmanis ir
latviešu veterinārārsts, dzimis 1848. gadā “Lejas Čimu”
mājās Tērvetē. Veterinārmedicīnu studējis Tērbatas
veterinārajā institūtā, kuru pabeidzis 1877. gadā.
Mikrobioloģijas attīstības vēsturē Kristaps Helmanis ir nozīmīgs
ar saviem pētījumiem trakumsērgas apkarošanā. Ciešā sadarbībā
ar Luiju Pastēru, K.Helmanis Pēterburgā izveidoja otro Pastēra
staciju pasaulē, kas tika atklāta 1886. gadā 26. jūlijā.
Līdztekus trakumsērgai K.Helmanis veicis pētījumus tuberkulīna
pielietošanā un ļauno ienāšu diagnostikā, 1890. gada maijā
atklājot maleīnu, bez kura pielietošanas mūsdienas nav iedomājama
ļauno ienāšu diagnostika. Kristaps Helmanis miris 1892. gadā un
apbedīts savā dzimtajā pusē Tērvetes novada Kalnamuižas
kapsētā.
Tur 1938. gada 26. maijā Latvijas Vetārstu biedrība
uzstādīja pieminekli ar zinātnieka bareljefu, bet 1973. gadā
blakus tika ierīkota zinātnieka vārdā nosaukta taka.
Piemineklis
vairākkārt tika cietis no krāsaino metālu zagļu uzbrukumiem.
1995. gadā tika nolauzts bronzas biķeris un piemiņas plāksne, bet
2010. gadā noplēsts K.Helmaņa bareljefs. Tāpēc Latvijas
Veterinārārstu biedrība bija uzsākusi ziedojumu vākšanu
pieminekļa teritorijas labiekārtošanas darbiem. Ar Tērvetes
novada domes, ziedotāju un Kultūrkapitāla fonda atbalstu,
pieminekļa atjaunošanu izdevies īstenot.
“Mēs esam pulcējušies vienā no Latvijas skaistākajām kapsētām un pie vienas no izcilākajām baznīcām,” pieminekļa atklāšanā izteicās Latvijas Zinātņu akadēmijas vadītājs Ojārs Spārītis, piebilstot, “mūžīgāks par pieminekli ir K.Helmaņa veikums veterinārmedicīnā!”
Savukārt LLU Zinātņu prorektors Arnis Mugurēvičs vērsa uzmanību uz K.Helmaņa vēsturiskajiem sasniegumiem, akcentējot viņa starptautisko sadarbību, piemēram, ar L.Pastēru, kas “ļāva latviešiem kā nācijai nostāties blakus jebkurai citai”.
Pieminekļa atklāšanas
noslēgumā A.Mugurēvičs ar humoru piebilda: “Jāuzsver, ka
atjaunotajā piemineklī vairs nav ne grama krāsainā metāla un
piemineklis vairs nebūs interesants tā zagļiem.”
Pieminekļa restaurāciju
Valsts pieminekļu inspekcijas uzraudzībā, veikusi SIA „Akmens
apstrādes centrs AKM”, bareljefus oriģinālā kompozītmateriālā
izgatavojis tēlnieks Edgars Grīnfelds.
FOTO: Agnese Leiburga; Andris Tomašūns
