Otrdien, 16. aprīlī ar Trauksmes cēlēju
kontaktpunkta atklāšanu Valsts kancelejā sākas kampaņa “Redzi. Dzirdi. Runā.”
izpratnes veicināšanai par trauksmes celšanas nozīmi sabiedrības interešu
aizsardzībā, informē kampaņas rīkotāji.
Gandrīz 70 procenti Latvijas iedzīvotāju
gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk nekā puse
iedzīvotāju nezina, ko darīt, ja darba vietā novēroti pārkāpumi, kas apdraud
sabiedrības intereses, liecina Latvijas iedzīvotāju aptauja. Lai sniegtu
ikvienam iespēju uzlabot savu darba vidi un rūpēties par sabiedrības
labklājību, 1. maijā stāsies spēkā Trauksmes celšanas likums, kas paredz
mehānisma izveidi kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju
aizsardzībai.
Klusēšana ne
vienmēr ir zelts
Latvijas iedzīvotāju aptaujā visbiežāk minētie
pārkāpumi, kas varētu kaitēt sabiedrības interesēm, ir korupcija (90%), valsts
naudas vai mantas izšķērdēšana (87%) un amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai
dienesta stāvokļa izmantošana (84%). Taču jomas, kur pretlikumīgas darbības vai
bezdarbība var izraisīt nopietnas sekas visai sabiedrībai, ir arī krāpšana,
nodokļu nemaksāšana, neatbilstoša būvniecības, vides un darba drošība,
nepietiekama veselības un pārtikas drošība, cilvēktiesību vai sabiedriskās
kārtības pārkāpumi, pārkāpumi publisko iepirkumu jomā un konkurences tiesību
pārkāpumi. Trauksmes celšana ir instruments, kas, līdzīgi kā vairākās citās
Eiropas Savienības valstīs, palīdzēs sabiedrībai iesaistīties dažādu pārkāpumu
novēršanā.
“Klusējot un
samierinoties mēs nedarām neko, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, turklāt savā
ziņā riskējam kļūt līdzatbildīgi. Nereti
cilvēki, kuri redz sabiedrības intereses apdraudošas darbības, nezina, ko ar šo
informāciju iesākt, vai arī klusē bailēs no iespējamām sekām – atlaišanas no
darba, sankcijām pret pašiem vai radiniekiem. Trauksmes celšana ir veids, kā
ikviens var iesaistīties, lai padarītu Latvijas vidi tiesiskāku un sabiedrības
dzīvi – labāku,” norāda Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas
departamenta eksperte un viena no Trauksmes celšanas likumprojekta autorēm Inese
Kušķe.
Kā celt trauksmi?
Trauksmes
celšanas likums paredz, ka visās iestādēs un uzņēmumos, kuros ir vismaz 50
darbinieku, no 1. maija ir jāievieš iekšējā trauksmes celšanas sistēma, kur
vērsties, redzot likumu pārkāpumus darba vietā.
Ja
šādas sistēmas darbavietā nav vai arī cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs,
iespējams informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma
veida. Katrā atbildīgajā iestādē no 1. maija būs trauksmes celšanas
kontaktpersona. Iestāžu kontaktpersonu saraksts un trauksmes celšanas iesniegumu
veidlapas būs pieejamas interneta vietnē trauksmesceleji.lv līdz ar likuma
stāšanos spēkā – no šā gada 1. maija.
Ja
cilvēks nezina, kā rīkoties, palīdzību var meklēt Trauksmes cēlēju
kontaktpunktā Valsts kancelejā.
Ja
objektīvu iemeslu dēļ trauksmi nevar celt darbā vai kompetentajā institūcijā,
ja neviens neklausās vai arī nekas ilgstoši nemainās, var informēt plašāku
sabiedrību, vēršoties pie medijiem, tomēr tas jādara, ievērojot likumu, uzsver
Valsts kanceleja.
Par aizsardzības garantijām
“Nevienu nedrīkst sodīt par pamatotu
sabiedrības interešu aizstāvību, tāpēc likumā paredzēta gan personas datu
aizsardzība, gan valsts nodrošināta juridiskā palīdzība, ja tāda būs
nepieciešama,” uzsver Inese Kušķe, Valsts
kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta eksperte.
38 procenti aptaujāto par novērotajiem
pārkāpumiem darba vietās klusējuši dažādu iemeslu dēļ, kā galvenos norādot
neticību, ka kaut kas mainīsies, un bailes zaudēt darbu vai pieredzēt citas
nelabvēlīgas sekas. Viens no galvenajiem Trauksmes celšanas likuma uzdevumiem
ir pasargāt trauksmes cēlējus un viņu radiniekus no iespējamām nelabvēlīgām
trauksmes celšanas sekām, nodrošinot identitātes aizsardzību, aizsardzību pret
trauksmes celšanas dēļ radītām nelabvēlīgām sekām, valsts nodrošinātu juridisko
palīdzību, atbrīvošanu no tiesāšanās izdevumu samaksas civilprocesā un valsts
nodevas samaksas administratīvajā procesā tiesā, pagaidu aizsardzību
civilprocesā un administratīvajā procesā tiesā, atbrīvošanu no juridiskās
atbildības, atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumiem vai personisko kaitējumu,
arī morālo kaitējumu, un konsultācijas par savu tiesību aizsardzību.
Foto: LETA
