Krasā finansējuma samazinājuma dēļ bezdarbnieku rindās stājušies daudzi Jelgavas pilsētas un novada pedagogi, kas aizgājuši no skolas gan piespiedu kārtā, gan labprātīgi, jo piedāvāts ievērojami mazāk stundu. Viņi palikuši arī bez skaļi solītā valsts atbalsta pārkvalifikācijai, jo ES fondu līdzfinansētais projekts uz šiem pedagogiem vairs neattiecas.
«Kādreiz atgriezties skolā? Pašlaik ir nedaudz sāpīgi par visu, kas noticis. Visvairāk žēl kolektīva un paveiktā darba, kurā ielikta sirds un dvēsele. Lielplatones pamatskolā strādāju no tās dibināšanas – 1993.gada. Tagad esmu radusi iespēju sākt ko jaunu, kas arī nav slikti, bet tikpat atbildīgi un svarīgi kā skolā. Tāpēc paldies kolēģiem par atbalstu,» teic bijusī latviešu valodas un literatūras skolotāja un izglītības iestādes atbalsta centra vadītāja Dace Saliņa.Ziņu par to, ka Lielplatones pamatskolas reorganizācijas dēļ būs viena no desmit, kas šajā mācību gadā paliks bez darba, skolotāja uzzināja, atgriežoties no atvaļinājuma.«Liels paldies direktorei, ka viņa uzreiz paziņoja, kuriem nebūs darba, jo nekavējoties varēju meklēt citas iespējas. Vienmēr esmu ticējusi brīnumiem. Arī šoreiz – aizsūtīju CV un tagad strādāju Jelgavas novada bāriņtiesā,» stāsta D.Saliņa, vienlaikus paužot nožēlu par izglītībā radušos situāciju.«No ministres Koķes neredzu, ka viņa cīnītos un būtu skolotāju pusē. Dažkārt pat rodas sajūta, ka viņa ciniski un tīši izaicina pedagogus uz protesta akcijām. Līdz šim mana vērtību izpratne gan bija tāda, ka skolotājs nav tā profesija, kam vajadzētu streikot, bet tagad ir pārliecība, ka pedagogiem stingri jāpauž sava nostāja, jācīnās par savām tiesībām tā, lai tas ir jūtams,» stāsta kādreizējā skolotāja.Izrādās, skolotāji, kas līdz 1.septembrim pārtraukuši darba attiecības ar izglītības iestādēm, nevar pretendēt uz atbalstu jaunu prasmju apguvei citā nozarē vai specialitātē, tai skaitā uzņēmējspēju attīstīšanai, ko pirms skolu tīkla reorganizācijas solīja izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe. Jaunais Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzfinansētā projekta variants paredz, ka stipendijas 100 latu apmērā mācību laikā ne ilgāk par sešiem mēnešiem varēs saņem tikai tie pedagogi, kuri palikuši skolā ar mazāku slodzi par deviņām kontaktstundām nedēļā un ar kuriem tuvākā gada laikā plānots pārtraukt darba attiecības.«Šoreiz ministrijai tiešām nav ko pārmest, jo šāds projekta variants, kas turklāt tapa saspringti un lielā tempā, tika pieņemts Eiropas spiediena rezultātā. ES institūcijas bija ļoti piekasīgas un veica smagu projekta analīzi. Bet vispār tas ir jauks un paredz daudz iespēju,» ESF aktivitāti «Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos» vērtē Jelgavas novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Avotiņa. Viņa piebilst, ka tuvāko nedēļu laikā tiks apkopota informācija, cik skolotāju varētu pretendēt uz atbalstu ne vien pārkvalifikācijai, bet arī tālākizglītības iespējām jaunos darba apstākļos, piemēram, apvienotajās klasēs un dalībai kvalitātes novērtēšanas sistēmas attīstībā.Reorganizējot izglītības iestādes, Jelgavas novadā darbu zaudēja 53 pedagogi, šajā mācību gadā pilsētas un novadu skolās vairs nestrādā arī daudzi pensionāri un skolotāji, kuriem krasi samazinājās slodze.
