Atlīdzību par nelaimes gadījumu darbā vai konstatētu arodslimību plāno
aprēķināt pēc jaunas kārtības, liecina valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie
grozījumi.
Patlaban likums “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes
gadījumiem darbā un arodslimībām” paredz, ka mēneša vidējo apdrošināšanas
atlīdzību nosaka no personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 mēnešu
periodu, to beidzot divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas
gadījums.
Tikmēr Labklājības ministrija (LM) rosinājusi izmaiņas šajā aprēķinā,
nosakot, ka šo atlīdzību nosaka no cilvēka apdrošināšanas iemaksu algas par
jebkuriem 36 mēnešiem pēc kārtas pēdējo piecu gadu laikā pirms apdrošināšanas
gadījuma iestāšanās dienas.
LM norādīja, ka šo grozījumu mērķis ir pēc iespējas nodrošināt cilvēka
zaudētajiem ienākumiem atbilstošu sociālās apdrošināšanas pakalpojuma apmēru.
Kā skaidroja ministrijā, cilvēkam negūtie darba ienākumi gadījumā, ja tie
jau tiek kompensēti sakarā ar vienu sociālo risku, netiek kompensēti vēlreiz –
arī sakarā ar otru sociālo risku. Līdz ar to likuma labojumi arī paredz, ka
gadījumā, ja cilvēkam ir tiesības gan uz atlīdzību, gan invaliditātes pensiju,
varēs saņemt vienu – sev izdevīgāko.
Lai ievērotu tiesiskās paļāvības principu, cilvēki, kas jau saņem gan
atlīdzību, gan invaliditātes pensiju, turpinās saņemt tos saņemt līdz lēmumā
par pakalpojuma piešķiršanu, pārrēķināšanu vai izmaksas termiņa pagarināšanu
noteiktajam laikam.
Likumprojekts precizē arī citas likuma normas saistībā ar slimības pabalsta
un atlīdzības izmaksu.
Plānots, ka jaunā vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķināšanas
kārtība attiecībā uz atlīdzību aprēķināšanu stāsies spēkā 2021.gadā, līdz kuram
tiks izstrādāti arī attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.
Grozījumi likumā vēl ir jāatbalsta valdībā un jāpieņem Saeimā.
Foto: no arhīva
