Ozolniekos pie tilta pār Iecavas upi pētnieku grupa Latvijas Brāļu kapu komitejas pārstāvja Alda Egila Hartmaņa vadībā atradusi līdz šim nezināmu vācu karavīru apbedījumu.
«Pēc piecu dienu darba esam izrakuši 31 karavīra mirstīgās atliekas. Taču liekas, ka vēl varētu atrasties desmit divdesmit apbedījumu,» spriež A.E.Hartmanis.Tā kā darba ir vairāk nekā paredzēts, karavīru ekshumācijā palīdzību sniedz Ozolnieku novada pašvaldība. Ar tās atbalstu otrdien vīri gāza kokus, bet trešdien plānots rakšanā izmantot traktoru. Vairākos apbedījumos atrasti arī karavīru identifikācijas žetoni. Turklāt daži no tiem nav pārlauzti, kas liecina par to, ka par kritušā atdusas vietu un nāves apstākļiem tuviniekiem nekas nav zināms. Kritušo karavīru apbedījuma vietu A.Hartmanim norādīja Ozolnieku iedzīvotājs Jānis Strods, kuram bērnībā māte teikusi, ka šeit nedrīkst spēlēt bumbu, jo tā būtu necieņa pret kritušajiem. «Domāju, ka šie karavīri ir piedalījušies kaujās pie Jelgavas laika posmā no 1944.gada jūlija līdz oktobrim, kad frontes līnija gāja pa Lielupi. Pēc atrastajām mundiera pogām un zābakiem var spriest, ka tie nav miruši lazaretē, bet gan krituši kaujā,» uzskata A.E.Hartmanis.Saskaņā ar pastāvošo kārtību identifikācijas žetoni, kā arī citas personīgās lietas, pēc kurām var noteikt karavīra personību, tiek nosūtītas uz Vāciju. Kritušo karavīru kauli tiek apbedīti Vācu karavīru kapsētā Saldus rajona Novadniekos.
