Atšķirībā no administratīvi teritoriālās reformas (ATR) sākotnējā
piedāvājuma tagad Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par
lielajām pilsētām rosina noteikt arī Jelgavu, Ventspili, Valmieru un Jēkabpili,
vienlaikus piedāvājot labāk lietot terminu “valstspilsētas”.
Likumprojekta izskatīšanas gaitā tikuši virzīti jau
trīs dažādi šo pilsētu statusa nosaukumi. Jautājumu, kā tieši nosaukt šīs
pilsētas, vēl būs jāskata komisijā un jāizlemj Saeimā.
Sākotnējā piedāvājumā līdzīgu statusu – republikas
pilsētas statusu – bija paredzēts piešķirt Daugavpilij, Jūrmalai, Liepājai,
Rēzeknei un Rīgai.
Līdz ar to Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija ATR likumprojektam galīgajā lasījumā rosina par valstspilsētām
noteikt visas deviņas augstāk minētās pilsētas, kam pašlaik ir republikas
pilsētas statuss.
Iepriekš otrajā lasījumā plašu opozīcijas kritiku
Saeimas debatēs izpelnījās sākotnējais piedāvājums, kas neparedzēja līdzīga
statusa saglabāšanu, jo īpaši Jelgavai un Ventspilij. Tagad piedāvājums paredz
līdzīga statusa nodrošināšanu arī šīm abām pilsētām.
Likumprojekta izskatīšanas gaitā tikuši virzīti jau
trīs dažādi šo pilsētu statusa nosaukumi. Sākotnējā piedāvājumā tās bija paredzēts
dēvēt par republikas pilsētām, pēc tam otrajā lasījumā atbalstu guva nosaukums
“lielās pilsētas”, savukārt tagad VARAM rosina tās nosaukt par
valstspilsētām.
Ministrijā skaidro, ka šāds nosaukums piedāvāts, ņemot
vērā kompetento institūciju viedokli par termina “lielās pilsētas”
nepiemērotību. Vienlaikus Valsts prezidents Egils Levits norādījis, ka Latvijas
Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija savulaik šī vārda vietā bija
ierosinājusi lietot terminu “valstspilsēta” sniedzot arī šādas
izvēles pamatojumu, norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministrija.
Ar terminu “valstspilsētas” tiek saprasti
visi valsts attīstības plānošanas dokumentos ietvertie valsts nacionālās
nozīmes attīstības centri, pauž ministrijas pārstāvji.
Ja vēstīts, ka saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo
informāciju likumprojektu izskatot trešajā, galīgajā, lasījumā, deputāti tomēr
varētu pārskatīt atsevišķus līdzšinējos lēmumus, kas attiecas uz lielajām
pilsētām jeb valstspilsētām.
ATR paredz 119 pašvaldību vietā izveidot 40
pašvaldības.
Foto: no arhīva
