Covid-19 dēļ ieviesto attālināto mācību rezultātā izdegšana
vērojama gan pedagogiem, gan skolēniem, liecina Latvijas Pašvaldību savienības
(LPS) veiktā aptauja.
Kā preses konferencē norādīja LPS padomniece
izglītības un zinātnes jautājumos Ināra Dundure, izglītības iestādes aptaujā
atzīmējušas, ka izdeg ne tikai pedagogi, bet arī skolēni. Daļa skolēnu
attālināto mācību procesā saskaras ar nopietnām psiholoģiskām problēmām un
noslēdzas sevī. Esot arī skolēni, kuriem ir psiholoģisks diskomforts, jo viņiem
mājās nav atbilstoša datora vai tehnisku iespēju dēļ viņi nevar pieslēgties
tiešsaistē kopā ar citiem klases biedriem, piemēram, viņi var pieslēgties tikai
pēc vecāku darba laika, jo dala vienu datoru, kā arī citu apsvērumu dēļ.
Dundure uzsvēra, ka ļoti daudzas skolas sniedza
komentārus par to, kādas problēmas jārisina, lai nodrošinātu kvalitatīvu
izglītību šai laikā, un būtiskākais, ko uzsvērušas skolas, ir nepietiekamais
izglītības iestāžu, skolēnu un pedagogu tehnoloģiskais nodrošinājums.
Skolu ieskatā, esošais tehnoloģiskais nodrošinājums
neļauj nodrošināt kvalitatīvas izglītības pieejamību valstī, kā arī neesot
iespējams izmantot digitālos resursus kompetencēs balstīta izglītības satura
ieviešanā.
Aptaujā iegūtie dati liek secināt, ka pieaug
sociālekonomiskā ietekme uz skolēnu iespējām iegūt izglītību, teica Dundure,
piebilstot, ka vairākās skolās un mājsaimniecībās ir nepietiekams un lēns
interneta ātrums.
176 skolas uzskatot, ka tām nav tāds interneta ātrums,
kas nodrošina atbilstošu datu pārraidi attālinātam mācību procesam – vairākām
skolām neesot nodrošināts “Pēdējās jūdzes pieslēgums”.
Aptaujas veicēju ieskatā nepieciešams atvērt valsts
finansētu programmu skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu nodrošinājumam ar
stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un planšetēm, lai iespējami
drīz ikvienam Latvijas skolās nodrošinātu pilnvērtīgu attālināto mācību
procesu, un ieviestu tādus tehnoloģiskus risinājumus, kas ļautu pielietot
mūsdienu vajadzībām atbilstošu digitālo mācību saturu un izmantot atbilstošas
metodes izglītības procesā.
Lai novērstu sociālekonomiskās situācijas ietekmi uz
skolēnu iespēju saņemt kvalitatīvu izglītību, kā prioritāti būtu jānosaka
skolēnu apgāde ar nepieciešamo datortehniku, priekšroku dodot bērniem no maznodrošinātajām
un daudzbērnu ģimenēm, uzsvēra LPS padomniece izglītības un zinātnes
jautājumos.
Tāpat Dundure teica, ka Digitālās transformācijas
pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam rīcības virzienā “Digitālās prasmes un
izglītība” būtu jāiekļauj tēmu par skolēnu, pedagogu un izglītības iestāžu
nodrošinājumu ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām – mācību
platformām, vebkamerām, stacionārajiem datoriem, portatīvajiem datoriem un
planšetēm.
Kā ziņots, LPS aptaujas dati liecina, ka Latvijā
portatīvie datori nepieciešami vēl aptuveni 18% jeb 36 347 izglītojamajiem, bet
planšetes – 4% jeb 8140 skolēniem.
Pirmdien preses konferencē Dundure atklāja, ka aptauja
norisinājās no 5.novembra līdz 11.decembrim, un tās mērķis bija noskaidrot, vai
skolām ir viss nepieciešamais kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai,
tostarp, stabils interneta pieslēgums, viedierīces, kas aprīkotas ar
nepieciešamo programmatūru, vebkamerām un mikrofoniem, kā arī citi instrumenti.
Aptaujā atklājies, ka kopējais nepieciešamo ierīču
skaits skolās ir 86 896, ieskaitot nepieciešamo gan skolēniem, gan skolotājiem.
No nepieciešamajām ierīcēm 53 747 ir portatīvie datori, 20 561 – planšetdatori
un 12 588 – stacionārie datori.
Kopumā 36,51% jeb 9214 skolotājiem vēl nepieciešams
portatīvais dators, bet 6% jeb 1527 – planšetdators. Savukārt skolās
nepieciešami vēl 11 786 planšetdatori, 8186 – portatīvie datori, 9468 –
stacionāro datoru komplekti, kas skolās jau nolietojušies un ir maināmi, un 3120 stacionāro datoru komplekti, ko nepieciešams
iegādāties papildus.
Foto: no arhīva
