Lai
paplašinātu māsu kompetenci un nodrošinātu lielākas
darba iespējas, plānots mainīt izglītības sistēmu māsas
kvalifikācijas iegūšanai. Paredzot pilna laika klātienes
studijas, tai skaitā iekļaujot pilnvērtīgu praksi, mērķis ir
nodrošināt, ka māsa varēs patstāvīgāk veikt pacienta
visaptverošu aprūpi. To paredz šodien, 29.oktobrī, Ministru
kabinetā izskatītais konceptuālais ziņojums par māsu profesijas
turpmāko attīstību, informē Veselības ministrijas (VM) preses
sekretāre Anna Strapcāne.
Māsām,
kas veido lielāko veselības aprūpes speciālistu grupu visās
valstīs, ir centrālā loma drošu, kvalitatīvu, efektīvu
veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā. Turklāt mūsdienās
māsu loma ir būtiski mainījusies, prasot no māsas tādas papildus
kompetences, kā spēju patstāvīgi diagnosticēt, kad ir
nepieciešama pacientu aprūpe, spēju patstāvīgi konsultēt un
spēju patstāvīgi nodrošināt pacientu aprūpes kvalitāti, to
novērtēt un analizēt.
Šobrīd
divpakāpju izglītības sistēma māsas kvalifikācijas iegūšanai
ir nesamērīga un rada slogu māsām, jo pēc koledžas beigšanas
nepieciešams turpināt studijas augstskolā, lai iegūtu kādu no
pamatspecialitātēm. Sarežģīts un neelastīgs ir arī
pārkvalifikācijas process, kas neveicina māsas uzsākt un turpināt
profesionālo darbību veselības nozarē. Analizējot situāciju
kopīgi ar Latvijas Māsu asociāciju (LMA) secināts, ka šobrīd
gan izglītības iegūšanas procesu, gan māsas mobilitāti
profesijā ir nepieciešams uzlabot.
“Māsas
ir vislielākais veselības aprūpes speciālistu skaits Latvijā un
pasaulē. Arvien vairāk tiek atzīta viņu loma, izpildot
sabiedrības prasības pēc drošas, pierādījumiem balstītas un
kvalitatīvas aprūpes. Turklāt tiek iegūts arvien vairāk
pierādījumu, kas apliecina māsu izglītības līmeņa nozīmi, un
tā ietekmi uz pacientu,” norāda LMA prezidente Dita Raiska.
Jāuzsver,
ka māsas profesijas attīstību ir būtiski ietekmējušas izmaiņas,
kas gadu gaitā tiek ieviestas veselības aprūpes sistēmās. D.
Raiska atzīmē, ka, tiecoties uz integrētas veselības aprūpes
sistēmu, kuras centrā ir pacients, māsu loma ir būtiski
mainījusies, prasot no māsas tādas papildus kompetences, kā spēju
patstāvīgi diagnosticēt, kas ir saistīta ar pacienta aprūpi,
spēju patstāvīgi konsultēt un spēju patstāvīgi nodrošināt
pacientu aprūpes kvalitāti, to novērtēt un analizēt. Līdz ar to
ir būtiski māsām pilnveidot un atjaunināt savas zināšanas.
“Izglītība palīdz māsām palīdzēt cilvēkiem!,” uzsver D.
Raiska.
VM
kopā ar LMA saredz nepieciešamību jau māsas profesijas
pamatizglītībā ietvert padziļinātas kompetences, kas ir
pielietojamas visās aprūpes jomās, piemēram, terapeitisko,
ķirurģisko un ambulatoro pacientu aprūpē. (Šobrīd tās apgūst
papildu 1 gadu mācoties augstskolā). Tas nozīmē, ka māsas
kvalifikācija tiktu īstenota tikai otrā līmeņa augstākā
izglītības studiju programmā, līdz ar to nodrošinot profesijas
pilnvērtību, viengabalainību un mobilitāti darba tirgū. Plānotās
izmaiņas nodrošinās, ka persona pēc māsas (vispārējās māsas)
kvalifikācijas iegūšanas un secīgi tam reģistrējoties
Ārstniecības personu reģistrā iegūst prakses tiesības
profesijā, kas turpmāk dos iespēju patstāvīgi strādāt
ārstniecības iestādes terapeitisko, ķirurģisko un ambulatoro
pacientu aprūpē.
Reformas
rezultātā māsām būtu viens izglītības process – vienreiz
iestājās, vienreiz iesniedz dokumentus, vienreiz maksā par
iestāšanos, vienreiz izstrādā kvalifikācijas darbu. Tāpat būtu
vienkāršota specializācijas iegūšana – praktizējošās māsas
neatkarīgi no iepriekš iegūtās izglītības (māsu skolas,
koledžas, augstskolas) turpmāk nepieciešamās zināšanas
specialitātē varētu apgūt profesionālajā pilnveidē. Tas
nozīmē, ka vairs nebūtu papildus jāmācās augstskolā, lai
iegūtu tiesības strādāt specialitātē. Tāpat vairs netiktu
piemērots sertifikācijas un resertifikācijas process, kā arī
māsas varētu vienkāršāk mainīt profilu, kurā strādā.
Jāatzīmē,
ka māsām, kuras šobrīd jau strādā veselības aprūpē, nebūs
papildu zināšanas jāapgūst augstskolā. Tāpat kā līdz šim gan
reģistrētas, gan sertificētas māsas pilnveidos savu profesionālo
kompetenci neformālās izglītības programmās. Līdz ar to piecu
gadu laikā iegūstot nepieciešamo tālākizglītības punktu
skaitu, māsa tiks pārreģistrēta kā Vispārējās aprūpes māsa.
Ieguvēji
būs arī ārsti, piemēram, ģimenes ārstu praksēs māsas ar
nepieciešamajām kompetencēm vairāk iesaistītos pacientu aprūpē,
tādejādi atslogojot ģimenes ārsta darbu. Savukārt pacientiem
būtu pieejamāka, kvalitatīvāka un drošāka aprūpe, jo ne tikai
palielinātos māsu skaits, bet augstāka būtu arī māsu
kompetence.
Nākošais
solis ir līdz 2020.gada 31.decembrim veikt grozījumus normatīvajā
regulējumā, (reģistrs, kompetences), izstrādāt izglītības
programmas un aktualizēt augstākās izglītības 2.līmeņa studiju
programmas. Studijas pēc jaunās sistēmas varētu uzsākt
2022./2023. studiju gadā.
Foto:
pixabay.com
