Lai nodrošinātu iespēju diasporā dzīvojošiem mediķiem, pārceļoties
uz dzīvi Latvijā, turpināt profesionālo darbību, atvieglota kārtība
reģistrācijai Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā,
paredz otrdienas valdības sēdē atbalstītie noteikumu grozījumi.
Ja ārstniecības persona ar Latvijā iegūtu diplomu ir
strādājusi profesijā ārpus Latvijas, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī vai
Šveicē ne mazāk kā trīs gadus pēdējo piecu gadu laikā, un vēlēsies turpināt
strādāt Latvijā, personai būs jāiesniedz Veselības inspekcijā noteikti
apliecinājumi par savu profesionālo darbību ārvalstīs. To varēs darīt arī
attālināti, piemēram, atrodoties vēl ārpus Latvijas. Ja viss būs korekti,
atgriežoties Latvijā, varēs uzreiz strādāt.
Ņemot vērā, ka līdz šim diasporas mediķiem bija
jākārto tā saucamais “reģistra eksāmens”, kas šo procesu apgrūtināja,
ministrijas ieskatā, šīs izmaiņas kalpos kā pozitīvs impulss Latvijā
atgriezties augsti kvalificētiem speciālistiem veselības aprūpes jomā.
Vienlaikus tiek pilnveidota arī kārtība rezidentu
nodarbinātībai. Šobrīd rezidenti papildu noteiktajam studiju procesam strādā
arī ārsta profesijā ārpus rezidentūras tajā pašā vai citā ārstniecības iestādē.
Šī ir ierasta prakse, taču rezidentiem nav iespējas papildu strādāt savā
izvēlētajā specialitātē.
Otrdien valdība lēma, ka sākot ar trešo studiju gadu
rezidentam būs iespēja strādāt attiecīgajā specialitātē sertificēta speciālista
vadībā. Reģistra dati liecina, ka 2019.gada septembrī 1539 no 1869 rezidentiem
ārpus rezidentūras studiju programmas apguves bija papildu nodarbināti kā
ārsti.
Turpmāk viņi varēs strādāt arī savā izvēlētajā
specialitātē, piemēram, anestezioloģijā. Šis būtu arī viens no papildu
instrumentiem, lai jauno speciālistu piesaistītu topošajai darba vietai –
strādājot jau šajā laikā tiek iepazīta darba vide un radīta saikne, kas pēc tam
var veicināt vēlmi konkrētajā ārstniecības iestādē palikt strādāt pēc
rezidentūras beigām.
Savukārt, lai mazinātu veselības aprūpes nozares
reglamentēto profesiju sadrumstalotību, būs apvienota zobārstniecības māsas un
zobārsta asistenta profesiju vienā profesijā – zobārsta asistents. Šī norma
stāsies spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā “Par reglamentētajām
profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”.
Jau līdz šim ir pilnveidots un apstiprināts zobārsta
asistenta profesijas standarts, kā arī notiek darbs pie izglītības programmu
pilnveides, lai jau nākošajā studiju gadā varētu uzsākt realizēt apmācību
atbilstoši jaunajam standartam. Esošās zobārstniecības māsas var turpināt darbu
un brīdī, kad veiks pārreģistrāciju, tiks mainīts arī profesijas nosaukums.
Novērst profesiju sadrumstalotību nozarē bija arī viens no Valsts kontroles
ieteikumiem, atzīmē ministrijā.
Tāpat, pārņemot Eiropas direktīvu, noteikts pārbaudes
periods personām, kuras ārsta vai māsas izglītību ieguvušas ārzemēs, bet bez
noteikta darba stāža vēlas strādāt Latvijā. Attiecīgi, ja personai ārzemēs
trūkst darba pieredzes konkrētajā profesijā, Latvijā būs noteikts periods līdz
trīs gadiem, kura laikā persona varēs strādāt ārstniecības iestādē konkrētas
sertificētas personas uzraudzībā.
Vai šāds pārbaudes periods ir piemērojams, kur cilvēks
varēs strādāt un kādus pienākumus veikt, noteikts Latvijas Ārstu biedrība,
Latvijas Māsu asociācija vai Latvijas Ārstniecības personu profesionālo
organizāciju savienība.
Savukārt lēmumu par to, vai persona var patstāvīgi
sākt strādāt Latvijā, pieņems minētās organizācijas un ārstniecības persona,
kura uzraudzībā persona strādāja. Kā norāda ministrijā, konkrētajai personai ir
jāzina latviešu valoda, tāpēc šī norma nebūs piemērojama ārvalstu pilsoņiem bez
latviešu valodas zināšanām, kuri vēlas strādāt Latvijā.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā kopējais ārstu skaits
Latvijā saruka par 236 jeb 3,6%, tādējādi kopumā gada beigās valstī bija 6332
ārsti, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.
Tikmēr ģimenes ārstu daudzums pērn palielinājies par
2%. 2019.gada beigās Latvijā bija reģistrēti 1370 ģimenes ārsti, no kuriem
tikai viens nebija praktizējošs mediķis. Tikmēr aizpērn Latvijā kopumā bija
1342 ģimenes ārsti.
Par 12,9% pieaudzis ārstu-speciālistu skaits – no 4396
aizpērn līdz 4962 pērn. Sarucis nepraktizējošo mediķu īpatsvars. Ja aizpērn
kopumā 95 ārsti speciālisti bija nepraktizējoši, tad pērn – 78.
Foto: pixabay.com
